Atklās gleznotāja, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Andra Vītoliņa darbu izstādi Industriālais laikmets. Tajā ietverti darbi, kas tapuši laikā no 2004. līdz 2016. gadam un kas tematiski iekļaujas muzeja mainīgo izstāžu ciklā par urbāni-industriālo Sarkandaugavas vidi.

Izstāde Blūmu dzimtas mistērija stāsta par rīdzinieku Blūmu dzimtu 20. gadsimtā. Tā veltīta rīdziniekiem Minnai Blūmai, Mildai Suberei un Kārlim Blūmam, kā arī viņu vēsturiskajam mantojumam, kas savijas ar Dānijā dzīvojošās latviešu mākslinieces Ievas Blūmas mūsdienās tapušajiem darbiem.

Viens no mums Ogres Vēstures un mākslas muzejā pulcē starptautiski atzītus tekstilmāksliniekus no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kuri savos darbos dažādos veidos pēta ne–cilvēku līdzdalību mūsu cilvēcīgajā pasaulē. Attīstoties mūsu sabiedrībai, arvien vairāk uzmanības jāpievērš citām sugām, kas ir mums apkārt, kā arī materiālu spējai mūs savienot un savīt kopā ar ne–cilvēciskiem organismiem tekstuālā pasaulē.

Savā personālizstādē Diāna Adamaite parādīs lielizmēra akrila un eļļas darbus, lielizmēra zīmējumus un monumentālu (430x419cm), speciāli telpai veidotu sienas gleznojumu. Darbos ir koši, krāsaini laukumi un krāsainas figūras, kas skrien, lidinās, virpuļo, dejo vai uz brīdi pierimst, lai turpinātu kustību.

Jūrmalas muzejā būs skatāmas divas jaunas izstādes. Gleznotājas Madaras Auzenbahas izstāde Ap manu zilo kalnu un metāla mākslinieka Aivara Benuža darbi izstādē Tumsas ātrums.

Nila Jumīša personālizstādes 6369 g centrā ir grāmata – kā forma un kā informācijas nesējs. Informējot (lat. informare, informa) grāmata veido lasītāja iekšējo formu – mentālo telpu. Tā zināšanu nodošana ir saistīta ar ideju un uzskatu strukturēšanu noteiktā formā. Savukārt grāmatas tēlniecisko formu veido tās materiālās īpašības - apveids, svars, faktūra. Izmantojot šīs fiziskās īpašības kā izteiksmes līdzekļus, Nils Jumītis meklē atbildes uz jautājumu par grāmatas formas lomu informācijas tālākā nodošanā.

Latviešu mākslinieks Māris Čačka radījis unikālu abstraktās izteiksmes hibrīdu metodi, kas apvieno glezniecību un grafiku.

Noritēs līdz šim lielākā Ņujorkā dzīvojošā Latvijas mākslinieka Viktora Timofejeva personālizstāde Citi pasažieri, kas apvieno autoram būtiskākos radošās prakses motīvus, aicinot apmeklētājus izzināt robežas starp faktiem, fikciju, objektivitāti un subjektivitāti.

Izstādē līdzās Generes porcelānam tika izstādīti Mundes akvareļgleznojumi. Kopš 1974. gada S. Munde ik vasaru pavada Igaunijā, Sāmsalā, kur, iedvesmojoties no dabas, ar krāsu kasti tver ziemeļu piejūras dabu un atmosfēras nianses. Tā ir mazāk zināma mākslinieces daiļrades šķautne. Taču šī īpašā, savdabīgā krāsu izjūta ir jūtama arī vairāku gadu desmitu laikā radītajos porcelāna mākslas darbos. Autordarbi, brīvā lējumā vai veidoti formā, gravēti, apgleznoti ar dažādiem sāļiem biskvītā vai glazēti, tie ir radīti toņos, kas nav raksturīgi Rīgas porcelānam, bet vienīgi Sarmītes Mundes darbiem – mēļš kā rītausma pirms saullēkta, zaļganbrūni kā daba saulgriežu laikā, kobaltzilās nokrāsas kā jūras ūdens ap krastmalas oļiem. Jaunrades darbi brīvi pārplūst funkcionālāka rakstura objektos – vāzēs, servīzēs, svečturos, tāpat arī racionālā domāšana un lietu uztvere manifestējas fantāzijas kompozīcijās.

Izstādes mērķis ir aktualizēt 20. gadsimta otrās puses industriālā porcelāna mākslas mantojumu un izcelt individuāla mākslinieka ieguldījumu rūpnieciski ražotās mākslas nozīmē. Ilga Vanaga (1928–2013, dzimusi Ilga Gātere) bija viena no daudzpusīgākajām Latvijas keramiķēm, dzimusi Valkas apriņķa Kalncempju pagasta Kadiķu mājās. Viņas daiļrade iezīmē divus būtiskus posmus Latvijas mākslas vēsturē. Pirmais posms saistīts ar viņas darbu Rīgas Porcelāna fabrikā, kur viņa bija daļa no padomju modernisma industriālā dizaina attīstības. Otrs posms ir mākslinieces darbība keramikā un radoši eksperimentālā keramikas darbnīcā Ķīpsalas keramika, kurā viņa radījusi oriģinālus un ekspresīvus darbus, izmantojot mālu un šamotu.

Viesnīcas izstāžu zālē šī ir jau 13 personālizstāde, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA), ļaujot jaunajiem māksliniekiem sevi parādīt plašākai auditorijai. Jaunā izstāde aicina skatītājus uz mirkli apstāties un apjaust laika izjūtas izzušanu, pētot cilvēka garīgos pārdzīvojumus un mūžīgos jautājumus.

«Kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā projektu veidošana par šo karu kļuva par vienu no mūsu vissvarīgākajām misijām. Kopš 2022. gada mēs esam radījuši vairāk nekā 100 plakātu izstādes visā pasaulē. Viens no spēcīgākajiem konceptiem, ko esam izpētījuši, ir Safe Place (Drošā vieta). [..]»

Būs skatāma starpdisciplināra grupas izstāde No White Flags. Izstādes darbi tapuši starptautiskās mākslas rezidences SustainARTability ietvaros, kas pērn norisinājās Latvijas Mākslas akadēmijā.

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs turpina tradīciju atklāt pašmāju un ārzemju skatītājiem Latvijas 20. gadsimta 20.–30. gadu kultūras un mākslas ainavas novatoriski izteiksmīgo pusi. Viens no dedzīgākajiem klasiskā modernisma pārstāvjiem Romans Suta (1896–1944) bija universālas dabas mākslinieks, kurš uzskatīja, ka mākslai jāaptver un jāveido saikne ar visām jaundibinātās valsts dzīves jomām. Plakātu starpkaru periodā kā īpašu vēstījuma formu aktīvi izmantoja arī viņa biedri Rīgas mākslinieku grupā.

Izstādē Maģiskais mežs piedalās 48 profesionāli ilustratori no 12 Eiropas valstīm, bet divu mākslinieku darbi nāk no tālākām zemēm – Kolumbijas un Izraēlas. 18 mākslinieki ir igauņi, tostarp izstādes kuratore Vīve Nora (Viive Noor). No Latvijas māksliniekiem izstādē redzamas Gitas Treices, Gundegas Muzikantes, Alekseja Naumova, Anitas Paegles, Artas Ozolas-Jaunarājas un Andas Strautnieces ilustrācijas. Izstādes kuratores idejai par noslēpumaino mežu mākslinieki atsaucās uzreiz un piedāvāja daudzveidīgu interpretāciju tradicionālajam un reizē simboliski tik ietilpīgajam jēdzienam mežs.