Izstāde Atklāsme tiecas kļūt par katalizatoru jaunām emocijām, kuras rodas dialogā starp laikmetīgo mākslu un muzeja pastāvīgo ekspozīciju.

Pēc izstādes Rok-raksts, kas apvienoja mākslinieku – projekta dalībnieku – individuālās radošās valodas, cikla nākamā izstāde Skaistā daba pievēršas dabai kā iedvesmas avotam, materiālam, atmiņai un procesam. Tā iezīmē vienu no laikmetīgās rotu mākslas būtiskākajiem virzieniem – spēju caur nelielu mērogu runāt par globālām un svarīgām tēmām.

Vēstures iepazīšana notiek ar dažādu maņu palīdzību. Modernās tehnoloģijas ļauj ievērojami paplašināt vēstures popularizēšanas veidus, sākot no skārienjūtīgiem ekrāniem līdz ierīcēm, kas rada mākslīgo realitāti. Blakus jaunajām iespējam joprojām pastāv vienkāršākais veids, kad zīmējums jeb grafiska rekonstrukcija top manuāli. Rekonstrukciju zīmējumi ir radīti, lai saprotamā formā veicinātu plašas sabiedrības interesi par vēsturi.

No 2026. gada 10. maija Turaidas muzejrezervāts – viens no nozīmīgākajiem kultūrvēsturiskajiem objektiem Baltijā – vienlaikus atklās divas jaunas pastāvīgās ekspozīcijas Turaidas viduslaiku pilī, kas būs pieejamas apmeklētājiem, piedāvājot jaunu, visaptverošu un daudzslāņainu pieredzi par pils vēsturi un nozīmi.

Mākslinieces darbi atklāj mākslu kā procesu, kurā iekšējā pieredze – intuīcija, atmiņa un ķermeniskā uztvere pārtop materiālā formā. Izstāde piedāvā skatītājam ieiet telpā, kur vizuālā valoda veidojas kā domāšanas un sajūtu ekosistēma. Darbos metafora nav tikai attēla simboliska nozīme, bet gan materiāla darbība. Šķiedru papīrs, filcs, sojas vasks, izšuvumi, kaltēti augi un citi dabiski elementi kļūst par konceptuāliem stāstiem, kas iemieso laika, trausluma un transformācijas ideju.

Izstāde pēta urbānās vides mainīgo dabu, atklājot pilsētu kā dzīvu un nepārtraukti transformējošos organismu. Baiba Ābelīte savos darbos pilsētu aplūko nevis kā statisku arhitektūras struktūru, bet kā dinamisku telpu, ko veido laiks, cilvēka klātbūtne un neredzami pārmaiņu procesi.

Frančeska Kirke ir viena no spilgtākajām un intelektuāli niansētākajām personībām Latvijas laikmetīgajā mākslā. Viņas darbos vienmēr klātesoša ir domāšana — par kultūras slāņiem, laiku, atmiņām, vienlaikus jūtīgi uztverot noskaņu un aktualitātes pasaulē. Mākslinieces rokraksts ir atpazīstams ar spēju savienot vizuālo estētiku ar dziļu konceptuālu saturu, radot darbus, kuros skatītājs tiek aicināts ne tikai vērot, bet arī domāt un sajust.

Ventspils muzejs aicina doties aizraujošā ceļojumā laikā, apmeklējot izstādi Drukāts Ventspilī, kurā atklājas stāsti par drosmīgiem un uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ar drukātā vārda spēku veidoja latviešu identitāti un vienotību.

Ievas Muzikantes gleznu cikls Latvija – Gadalaiki ir konceptuāli un emocionāli piesātināts veltījums Latvijai – tās cilvēkiem un dabai, laika ritējuma procesa skaistumam un nozīmei.

Latvijas kultūras identitātes un radošā potenciāla saglabāšanai ir būtiski apzināt, aizsargāt un popularizēt dizaina un mākslas mantojumu, veicinot tā pieejamību un izpratni arī nākamajām paaudzēm. Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs sadarbībā ar Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeju īsteno ieceri pētīt un aktualizēt Latvijas 20. gadsimta otrās puses keramikas mantojumu, un šoreiz atmiņas institūciju iestrādnes un metodes tiek liktas lietā, lai pētītu Saldū dzimušo keramiķi Andreju Ķiģeli (1939) – lielformāta keramikas aizsācēju Latvijā un spilgtāko pārstāvi profesionālajā lietišķajā mākslā 20. gs. otrajā pusē.

Izstāde ir veltīta viņas 50 gadus ilgajai radošajai darbībai un iepazīstina ar dažādiem tās posmiem. Gleznas šai izstādei deponētas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, mākslas muzeja Zuzeum, kā arī Līgas Purmales privātkolekcijas. Izstādes kuratore ir Agnese Zviedre, kuru varēs satikt Valmieras muzejā 16. maijā plkst. 14.00, lai par mākslinieci un viņas darbiem uzzinātu vairāk.

Žaņa Lipkes memoriālā 24. aprīlī, Armēņu genocīda piemiņas dienā, plkst. 16.00 tiks atklāta armēņu izcelsmes Latvijas mākslinieces Karinē Paronjancas izstāde Granātābola gaisma. Ar tās atklāšanu memoriālā aizsāksies starpdisciplinārs kultūras pasākumu cikls Granātābola gaisma: armēņu genocīds mākslā, literatūrā un mūzikā, kura mērķis ir aktualizēt Armēņu genocīda pieredzes refleksijas vizuālajā mākslā, literatūrā, mūzikā, kino un kultūras atmiņā.

Pirmo reizi Latvijā varēs iepazīt pasaulē ievērojamā un leģendārā Faencas keramikas muzeja īpaši Rīgai atlasīto kolekciju, kas atklāj jaunu kultūras perspektīvu ne tikai Itālijas mērogā, bet arī starptautiski. Izstāde izgaismo Itālijas unikālo devumu vienā no daudzpusīgākajiem vizuālās mākslas medijiem – keramikā, kur savijas tēlniecība, dizains un materialitāte. Apkopojot 50 autoru darbus, ekspozīcija sniedz ieskatu nozares attīstībā pusgadsimta garumā – no pionieriem līdz spilgtākajiem 21. gadsimta meistariem.

Šogad aprit 85 gadi kopš nacistiskās Vācijas iebrukuma Padomju Savienības okupētajā Latvijas teritorijā. Karš Liepāju sasniedza 1941. gada 22. jūnijā pulksten 4 no rīta un ilga septiņas dienas – līdz 29. jūnijam. Šajā laikā pilsētā norisinājās intensīva karadarbība, kuras rezultātā tika iznīcinātas un bojātas daudzas vēsturiskas ēkas.

Jāņa Avotiņa izstādes iecere veidojusies, balstoties Mākslas muzeja Rīgas birža arhitektoniskajā estētikā. Biržas Lielā izstāžu zāle ar pilnībā atsegtiem logiem dienas gaismā, ar skatu uz Vecrīgas dažādām perspektīvām atgādina greznākās Rietumeiropas metro un vilcienu stacijas eklektisma, neoklasicisma stilā. Tas rosinājis mākslinieku turpināt glezniecībā risināt viņam tik raksturīgās figūru un telpas attiecības, koncentrējot laika, vēstures, arī politikas dimensijas spriedzes uzlādētā nelielā gleznas plaknē.