Atgriežamies? © DIENA
Pulcēšanās ierobežojumi liek atcerēties vairākus gadu desmitus senu pagātni. Diemžēl šoreiz iemesli ir citi. Sēdēsim visi – bez izņēmuma!
Eksperti/Blogeri
Obligātais komplekts © DIENA
Diemžēl mūzika ir kļuvusi par fonu pavirši izklaidējošiem tiešraides sižetiem ar sabiedrībā pazīstamām personībām.
Ceļojumu gads © DIENA
Viņu grāmatas varam paņemt līdzi savos atlikušajos ceļojumos, un varbūt mums tādu ir tikai noteikts skaits.
Lai griežas! © DIENA
Vinila plates renesanse sen vairs nav tikai šaura kolekcionāru kaprīze. Katram cilvēkam ir acis, ausis un pirksti, kas alkst kaut ko aptaustīt.
Vazaņķīte māksla © DIENA
Māksla, tāpat kā mūzika, ir pelnījusi īpaši tai celtu ēku, kurā tā uztverama vislabāk un sasniedzama plašākai auditorijai.
Par vēlu © DIENA
Šī saruna ir mēma, jo tā ir stipri nokavēta. Prioritāte ir ģimene, paši tuvākie, veselība un veselais saprāts.
Mūzika un distance © DIENA
Varbūt tik sakāpināts spēles prieks, ka visas slūžas ir vaļā? Mūsu dzīve nav un nevar būt tikai darbs un mājas. Cilvēks ir sociāla būtne.
Mantojumu lietas © DIENA
Ārdītāji un atjaunotāji var nebūt pretinieki. Iespējams, vieni bez otriem nemaz nepastāvētu.
Mirsti labāk astoņos © DIENA
Ārstos cilvēcība un empātija nav zudusi. Mums paveicās. Mediķi pārkāpa noteikumus. Bet vai tā tam būtu jādarbojas?
Lai top! © DIENA
Straujais lēmums būvēt koncertzāli Rīgā pārsteidza ne mazāk kā Covid-19 jaunā realitāte. Mēs tam nebijām gatavi.
Labas lietas notiek © DIENA
Tik daudz labu lietu notiek visapkārt, ka ne izstāstīt! Es pat uz ātru roku esmu sastādījis savu prieku izlasi.
Mijkrēslī © DIENA
Pandēmija pierimusi un zaudējusi dominējošo vietu ziņu dienaskārtībā. Kinofestivālu un dažādu semināru organizētāji ar jaunu sparu ķērušies pie rudens pasākumu plānošanas. Jūnija sākumā festivāla programmai atlasīto filmu izlasi ir publiskojis nozīmīgākais kinoforums pasaulē – Kannu kinofestivāls –, kura vēsturē 2020. gads ieies kā gads, kad festivāls nenotika.
Ar zīmuli un bloknotu © DIENA
Kā vientuļš dzejnieks nomaļa meža vidū vari rakstīt pats sev, noglabājot privāto dokumentu mapē, bez iespējām kaut kur nosūtīt
Normāli stingrs © DIENA(1)
Par to es domāju vēl nākamajā dienā. Tā bija liela, vēsa, drīzāk sausa nekā mitra vīrieša roka. Tāda neitrāli draudzīga un par atvieglojumu – stingra.
Viss būs nepareizi © DIENA
Pamazām atgriežas pulcēšanās nelielos pasākumos, un arī turpmāk būtu vērts saglabāt to priekšrocības – cilvēcisku kontaktu ar apmeklētājiem
Maskas krīt lēni © DIENA(9)
Mēdz teikt, ka slūžas nāk vaļā, kad kaut kas ir sakrājies un sāk gāzties ārā ar daudz lielāku jaudu nekā jebkad agrāk, bet šis mirklis vēl ir jāgaida.
Filmas nepazudīs © DIENA(1)
Pielāgosimies apstākļiem un skatīsimies klasiku, kas ir tepat rokas stiepiena attālumā. Tas palīdz apzināties mērogus un mazināt maldus.
Man rudenī jābūt vienai © DIENA(10)
Kādudien pamanīju ko neparastu. Biju sācis runāties ar personām, ar kurām vēl nesen pārāk dziļās diskusijās nemēdzu ieslīgt. Nē, runa nav par manu kaķi Borisu, ar to es sarunājos vienā laidā, un viņš man sakarīgi savā kaķu valodā mēdz atbildēt. Kā nekā viņš šajos 32 kvadrātmetros ir mans vienīgais allaž klātesošais dzīvesbiedrs. Es biju sācis sarunāties ar veikalu pārdevējiem un pārdevējām, kafejnīcu viesmīļiem un krodziņu bārmeitenēm.
Neesiet idioti © DIENA(35)
Katra krīze rada nevienlīdzības pieaugumu – kāds atkal tiks izmests aiz borta, lai kuģītis aizpeldētu metru tālāk.
Lapas plaukst © DIENA
Kad lapas plaukst, kaut kas notiek ar zonu – viesu nama Laikas saimniece Liene zina, kāpēc pēdējās dienās tur tik slikti sakari. Arī Kopenhāgenā, Amsterdamā, Pļavniekos, Stokholmā par to sūdzas. Cilvēki laiku pa laikam raustās un apklust. Lielākā daļa domā, ka tīkls slikts, jo visi tagad ir tiešsaistē. Covid-19, protams, vainīgs! Nekā nebija. Ziemupes pusē zina, ka tā ir katru gadu, kad lapas plaukst. Vīrusi nāk un iet, bet lapas plaukst.