Par rododendriem - citreiz. Pastaiga izstādē par Rīgas parkiem un protestiem No Arkādijas līdz Marsam
"Skatoties uz parka soliņu, mēs nekad neiedomātos, ka tā ir uzskatu sadursmes vieta," saka izstādes No Arkādijas līdz Marsam kuratore Anda Boluža
Undīne Adamaite
Interesantāka nekā pagājusī
"Aizvadītā sezona parādīja, ka teātris nedzīvo ārpus laika un telpas".
Mariss Vētra: "Rīgā iekritu kā satrakotā dziesmu jūrā." Dziesmusvētku telpā ir viss
Mežaparka Lielās estrādes jeb Sidraba birzs ziemeļrietumu spārnā maija beigās tika atklāta sen lolota Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) plaša, faktoloģiski un emocionāli bagāta ekspozīcija Dziesmusvētku telpa. Tā veltīta Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku 150 gadu jubilejai. Ekspozīcija ir RMM muzeja profesionāļu vairāku gadu kopīgs sirdsdarbs.
Tas izklausās izdomāts. Intervija ar dejotāju Viju Vētru
"Kad esi gatavs, meistars pienāks tev klāt," – savā gadsimtu garajā mūžā piedzīvojusi dejotāja Vija Vētra
Laula, kuni elad! Dziedi, kamēr dzīvo! Helmī Stalti pieminot
"Folklora – tā ir gara brīvība," – Atmodas laikā zviedru žurnālistam teica Helmī un Dainis Stalti
Sirdspuksti melnbaltā fotogrāfijā. Aktrisi Lilitu Ozoliņu pieminot
"Elegantais tēls jeb dāma, ko mēs zinām no tā, kā viņa parādījās sabiedrībā, – tā ir ārējā šķautne," par savu kolēģi un tuvu draugu saka režisors Intars Rešetins, kurš aktrisei Lilitai Ozoliņai devis iespēju nospēlēt vienu no viņas dziļākajām un sarežģītākajām lomām
Bezgalīgs plaukts ar Eglīša gleznām. Alekseja Muraško veidotajai grāmatai - bronza
Luksemburgā 4. jūnijā notika Eiropas Dizaina balvas 2023 ceremonija, kurā nominācijā Mākslas katalogi tika godināts grāmatu dizainera Alekseja Muraško darbs – gleznotāja Andra Eglīša mākslai veltītā grāmata Gaišs, apcirsts paralelograms. Alekseja Muraško un komandas oriģinālais, radošais veikums saņēma bronzas godalgu.
Piecu istabu grāmatplaukts. Intervija ar grāmatu kolekcionāru un izdevēju Valteru Dakšu
"Bieži ir gadījumi, kad eju pa ielu, aptur BMW ar jauniešiem un kliedz: "Valter, mēs tevi mīlam!"" – grāmatu kolekcionārs un izdevējs Valters Dakša priecājas, ka viņu zina gan pensionāri, gan TikTok paaudze
Jurjāna pūces pārlido uz tīru gaismu. Juri Jurjānu pieminot
Gleznotājs un pasniedzējs Juris Jurjāns uzskatīja, ka "talants ir maratons mūža garumā"
Atbildi: Nav malas! Imantam Ziedonim – 90
Daži vērojumi par Imanta Ziedoņa dzīvības molekulas modināšanu jeb Kā svinēt niķīga dzejnieka jubilejas
Beidzies fotogrāfa Ulda Brieža (23.03.1940.–16.05.2023.) diženais laikmets
Uldis Briedis: "Es esmu saules pusē. Ar dzīvi, kas iet uz elli, man nav pa ceļam."
Regīnas Razumas profila noslēpums. Aktrisei Regīnai Razumai mūžībā aizejot
Režisors Alvis Hermanis: "Reti kurai pasaules aktrisei ir tik izteikts savs stils un sava maniere. Unikāla māksliniece. Tādas vairs nav un nebūs. Parādība. Mūza. Dāma. Viena no skaistākajām sievietēm, kas dzīvojusi uz pasaules"
Man ir pietrūcis sāncensības. Intervija ar tekstilmākslinieci Edīti Pauls-Vīgneri
"Dekoratīvā māksla bija tā, kas nebija tik apspiesta. Tā bija diezgan brīva. Ja nu vienīgi paši mākslinieki darīja kādus idiotismus," atceras tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere, kuras ceļš mākslā novērtēts ar Purvīša balvu par mūža ieguldījumu
Dzeja kā Jelgavas un cilvēka daļa. Sākas Starptautiskais dzejas festivāls
Ar gandarījumu un saviļņojumu secinām, ka ir izdevies Starptautisko dzejas festivālu Page Break izveidot par ikgadēju notikumu, kas sniedz ne vien iespēju Latvijas dzejas interesentiem iepazīties ar aktualitātēm mūsdienu dzejā, bet arī nes Latvijas vārdu starptautiskā dzejas arēnā, jo festivāls ārvalstu dzejnieku vidū top arvien pamanītāks – saka festivāla direktore Madara Gruntmane-Dujana.
Benedikts Kalnačs: Rūdolfa Blaumaņa reālisms nenozīmē vienkāršotu dzīves pierakstīšanu
Blaumani lasa un iestudē. Par Blaumani rakstīts daudz. Brīžam šķiet, ka nav iespējams pateikt kaut ko jaunu. Taču Blaumanis to atļauj. Benedikta Kalnača grāmata lasa Blaumani vēlreiz – pievēršot uzmanību rakstniekam negaidītos literatūras un laikmeta kontekstos, kā arī atklājot līdz šim nepamanītas detaļas.
Vieta grāmatplauktā. Intervija ar literatūrzinātnieku Arni Koroševski
"Pēdējie 25 mūža gadi daudzējādā ziņā pārsvītro Andreju Upīti kā rakstnieku un personību," – literatūrzinātnieks Arnis Koroševskis monogrāfijā Lielais noliedzējs izgaismo pretrunām pilno Andreja Upīša literāro mantojumu
Animācijas miesa. Reta iespēja vienkopus skatīt animācijas kino spilgtākos paraugus
Ideja organizēt pasākumu man ienāca prātā sarunas laikā ar seniem draugiem – leģendārā Ukrainas animācijas filmu festivāla KROK organizētājiem. Neskatoties uz karu, viņiem bija iecere organizēt festivālu Ukrainā, kas izrādījās pārāk nopietns izaicinājums. Tāpēc es piedāvāju izveidot festivālu Rīgā ar iespēju to atkārtot arī Viļņā un Tallinā, – stāsta godalgotais Latvijas animācijas filmu režisors Vladimirs Leščovs.
Kas notika pa vidu. Intervija ar bērnu grāmatu autoru Žaku Frīnsu
"Lielākais kompliments, ko saņēmu no meitenes
vecākiem, bija – jūs dažas lietas esat uzrakstījis citādi, bet
mēs tajā tik labi atpazinām savu meitu," saka nīderlandiešu
rakstnieks Žaks Frīnss, kurš uzrakstījis veltījumu savai no
leikēmijas mirušajai skolniecei Ankei
Smaguma centrs – tulkotā literatūra
Bērnu literatūra nebaidās ietiekties jautājumos, par kuriem lauž šķēpus dažādu varu pārstāvji.
Jo neviens par viņiem nezina. Intervija ar lietuviešu rakstnieku Vidu Morkūnu
"Ja rakstītajā tiešām ir kas trausls, tad tāpēc, ka es par viņiem ļoti pārdzīvoju. Man gribējās, lai cilvēks paliek kaut manā grāmatā," saka lietuviešu rakstnieks Vids Morkūns
Mammīt, es vairs neko negribu, es jau zālīti paēdu. Visā Latvijā notiek piemiņas pasākumi deportāciju upuriem
"Visvairāk pārsteidza ciešanas, sāpes, kas bija pārdzīvotas, un spēja to atcerēties bez rūgtuma un ļaunuma," saka grāmatas Mātes Sibīrijā sastādītāja
Piecpadsmit sarunu ar sevi bez peldriņķa. Ieskats mūsdienu latviešu rakstnieku laboratorijās
"Teksti ir daudz nopietnāki, nekā sākumā bija iecerēts. Tās ir refleksijas par lieliem, dziļiem jautājumiem, arī – ko nozīmē rakstīt," saka grāmatas Rakstniecības laboratorija idejas autore rakstniece Inga Žolude
Neaizvest prom pašus no sevis. 11 stāsti par dabisko pļavu atjaunotājiem. Fotogrāfs Kristaps Kalns
Eiropas Savienības mājā (Aspazijas bulvārī 28, Rīgā) līdz 31. martam ir skatāma Latvijas Dabas fonda un fotogrāfa Kristapa Kalna kopīgi veidotā izstāde Pļavas ļaudis.
Sēras Elektrai nepiestāv. Ineses Mičules izrādes recenzija
Inese Mičule Valmieras teātrī apliecina sevi kā Oļģerta Krodera pārliecības – vardarbība cilvēku iznīcina kā garīgu būtni – cienīgu mantinieci
Radīja gan mūziku, gan valsti
Turpinot izglītojošā lekciju cikla Dzintara muzikālo sarunu klubs stāstījumu par Latvijas mūzikas vēsturi, otrdien, 14. martā, plkst. 18 muzikoloģe un pētniece Ināra Jakubone interesentus iepazīstinās ar pagājušā gadsimta 20., 30. gadu mūzikas dzīvi, kurā komponistu prātus nodarbināja ne tikai radīšana, bet arī jaundibinātās valsts veidošana.
Sirds jau visiem sāp vienādi. Teātra trupa Kvadrifrons piedāvā vēstuļu lasījumu ar bēdīgiem valšiem
RĪT, 11. martā, kultūrtelpā M/darbnīca Rīgas pirmizrādi piedzīvos vēstuļu lasījums ar bēdīgiem valšiem Pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis, kura idejas autori un izpildītāji ir teātra trupas Kvadrifrons pārstāvji Ance Strazda un Klāvs Mellis.
Sudraba Mūza noliec galvu
Gada jaundarba komponists Andris Dzenītis: patiesībā visa mūzika ir garīga.
Acis redz, sirds – deg. Boņuks 2022 – cilvēkiem, kas Latgali padara skaistāku, lielāku un labāku
Kas ir tās lietas, ar ko vispār asociējas Latgale un latgaliskais? Vai tas noteikti ir cilvēks, kurš dzīvo ezera krastā un uzglūn ceļa malā katram garāmbraucējam, lai savā "gostmīlībā" tūlīt saķertu un vestu uz savām mājām piedzirdīt ar šmakovku? Ar šādu asprātīgu izaicinājumu ierastajiem "tviter stereotipiem" par publisko latgalieša tēlu vakara vadītājs aktieris Jānis Kronis Latgales vēstniecībā Gors Rēzeknē 4. martā iesāka Latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks pasniegšanas ceremoniju.
Grāmatu valstība Ķīpsalā
Ķīpsalā no 3. līdz 5. martam lasītājus gaidīs Latvijas Grāmatu izstāde 2023, kas piedāvās tikties ar rakstniekiem, baudīt autoru lasījumus, piedalīties grāmatu atvēršanas notikumos, iepazīties ar jaunumiem, mainīties ar grāmatām un iegādāties tās par īpaši izdevīgām cenām.
Viņu zināja katrs rīdzinieks. Arhitektu Gunāru Asari (1934–2023) pieminot
Pateicoties arhitektam Gunāram Asarim (23.06.1934.–21.02.2023.), mikrorajoni Rīgā tika būvēti secīgi, ar sajēgu, viņš iestājās pret visas Rīgas privatizēšanu