Latvijas rādītāji cīņā ar vēzi pēdējos gados nav uzlabojušies, neskatoties uz finansējuma palielinājumu ārstniecībai. Mirstība pēdējos 10 gados pieaugusi par 39%, un 2014.gadā ar vēzi slimoja gandrīz 78 000 iedzīvotāju. Tāpēc likumsakarīgi, ka šo gadu Veselības ministrija (VM) izvirzīja kā Onkoloģiskās modrības gadu.
Vēža diagnosticēšanas līmenis Latvijā pašlaik ir tālu no Eiropas Savienības (ES) līmeņa un ir apmēram kā Zimbabvē, intervijā laikrakstam Diena atzīst Paula Stradiņa Klīniskās universitātes Patoloģijas institūta vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Patoloģijas katedras profesore Ilze Štrumfa.
Latvijā
vēža slimniekiem izredzes izdzīvot ir zemākas nekā vairākumā
Eiropas valstu. Viens no cēloņiem ir nepietiekamais veselības
aprūpes finansējums, kas liedz iespēju iegādāties jaunākos
medikamentus.
Kamēr jūs lasāt šo rakstu, vairāki simti cilvēku Latvijā gaida savu pēdējo stundu, par kuras tuvošanos liecina stipras sāpes, grūtības ēst, elpot vai kustēties un atkarība no spēcīgas iedarbības atsāpinātājiem. Šiem cilvēkiem nav izdevies apturēt sava ķermeņa pašiznīcināšanos, un arī medicīnas iespējas ir izsmeltas.
Progress vēža ārstniecības nozarei neiet ar līkumu, gluži otrādi – tūkstošiem zinātnieku visā pasaulē regulāri veic klīniskus pētījumus un rada arvien efektīvākus terapijas veidus.
Zarnu vēzi 65 gadus vecajam Agrim (vārds mainīts) atklāja agrīnā stadijā, taču, kamēr vīrietis sagaidīja savu kārtu uz operāciju, ļaundabīgās šūnas jau bija savairojušās līdz kritiskajai – ceturtajai – stadijai. Tādējādi zaudētāja lomā nonāca ne vien pats Agris, bet arī viņa ārstējošais ķirurgs un valsts veselības budžets – ķirurģiskās iejaukšanās tarifs palielinājās ar katru dienu, ko veicināja audzēja nesaudzīgā izplatīšanās orgānā, izaicinot arī mediķu spējas.
"Kādas ir jūsu pirmās asociācijas, izdzirdot vārdu "vēzis"?" - "Nāve". Šādi gandrīz trešdaļa respondentu atbildējuši onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības Dzīvības koks pirms pāris gadiem veiktajā sabiedrības izpratnes un informētības pētījumā. Izplatītāko asociāciju vidū bija arī bailes un "smaga, nopietna, briesmīga, ļauna slimība".
Onkoloģijas slimnieku virsvadība deleģēta ģimenes ārstiem - tieši no viņiem atkarīgs, vai cilvēks ar sūdzībām par veselības stāvokli nonāks līdz diagnostikai un onkologa ķīmijterapeita kabinetam, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Krūšu pašpārbaudei vajadzētu būt kā normai ikvienai sievietei, turklāt katrai sievietei jebkurā vecumā vajadzētu mācēt pašai savas krūtis iztaustīt un spēt noteikt, vai ir notikušas kādas izmaiņas, kuru dēļ vajadzētu vērsties pie ārsta.