Atklāj tikai privātklīnikā
Agris ļoti slavē LOC personālu: "Viņi spēj radīt un uzturēt ļoti labu atmosfēru, lai gan kādam no malas noteikti šķiet, ka šeit visi staigā drūmi savā nolemtībā. Dakteriem – cepuri nost – atsaucīgi, laipni visu izskaidro! Mans ārstējošais ārsts iedvesa pārliecību, ka viss būs labi – ka vēža stadija ir nosacīts jēdziens, un katrs gadījums ir individuāls." Tomēr ne visi mediķi, ar ko Agris sastapies līdz diagnozes noteikšanai, bijuši uzdevumu augstumos: "Gada sākumā sāku justies slikti, zaudēt redzi. Aizgāju pie acu ārstes – tur ļoti novecojusi aparatūra, viņa pati kundze gados, bet ļoti gudra. Ieteica griezties starptautiskā acu veselības centrā, kur man diagnosticēja tūsku un piedāvāja pamēģināt to novērst ar eksperimentālām amerikāņu zālēm. Viena šprice maksāja 130 eiro – par visu kursu tur atstāju 1500 eiro. Situācija uzlabojās, bet, kamēr biju aizņemts ar acīm, sākās problēmas ar vēderu – sāpes, pastāvīgi aizcietējumi. Aizgāju pie ārstiem Limbažos – nosūtīja uz datortomogrāfiju, sonogrāfiju, taisīja analīzes, bet vainu tā arī neatklāja."
Agra sūdzības tāpēc vien neesot izzudušas, un viņš devies uz kādu privātklīniku Rīgā, kur, kā tagad atminas, samaksājis ārstam prāvu honorāru un precīzu diagnozi saņēmis pāris minūtēs: "Zarnās iebāza zondi un pateica, ka ir vēzis. Turpat arī ieteica vienu ķirurgu, kurš strādā Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) un veicot šādas operācijas. Sazinājos, piekritu mēnesi gaidīt." Tomēr operācija nenotika – Agris izšķirošajā dienā atteicies gulties zem konkrētā ķirurga skalpeļa: "Mums bija vienvirziena komunikācija – viņa monologs. Tikai norādīja operācijas laiku, bet iepriekš neveica nekādus izmeklējumus, pat nepalūdza slimības vēsturi. Lai arī cik slavens un gudrs šis ķirurgs būtu, es neuzticos tādām metodēm – operēt ar lielu pašpārliecinātību." Tādējādi Agris pazaudēja vienu mēnesi. Līdz no jauna sarunātajai operācijai LOC nācās gaidīt vēl četrus.
Vīrietis atklāj, ka visa ārstēšanas procesa organizēšana bijusi viņa rokās: "Ja pats neuzņemtos, nemeklētu iespējas, ķirurgus – nebūtu nekā! Neviens līdz tam mani neuzraudzīja, slimības gaitu nekontrolēja." Vaicāts, vai domājis, kas varēja izprovocēt zarnu audzēju, Agris saka: "Viens dakteris Valmierā man pajautāja – kur dzīvoju un vai apkārt ir apstrādājami lauki. Teicu – jā, lielas platības, ko ilgus gadus apsaimniekoja dāņi – audzēja labību un migloja kā negudri – diena vai nakts, neņemot vērā ne vēja virzienu, ne to, ka viss nāca arī pāri pār mūsu dārzu. Apkārtnē kaimiņiem izmira visas bites. Ārsts uzskata, ka tieši pesticīdi apkārtējā vidē un mūsu dārzeņos varēja izraisīt slimību."
Naudu pārdala piecām
Onkoloģija ir trešā visvairāk izmaksājošā diagnožu grupa veselībai atvēlētajā valsts budžetā – tā patērē 16 procentus kopējās naudas. Audzējus apsteidz vienīgi endokrīnās un vielmaiņas slimības, kā arī asinsrites sistēmas kaites, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.
Vēža diagnoze katru gadu pirmo reizi tiek atklāta vidēji desmit tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, un šis fakts virza bezkaislīgo kopējā slimnieku skaita statistikas līkni arvien augstāk un augstāk. Neatpaliek arī budžets – piecu gadu laikā valsts kopējais finansējums onkoloģijas profilaksei, izmeklējumiem, ārstēšanai un medikamentiem palielinājies par 8,4 miljoniem eiro, sasniedzot 32 miljonus eiro gadā. Šīs summas lielākā izmaksu pozīcija tiek novirzīta to pakalpojumu finansēšanai, ko pacients saņem, uzturoties slimnīcā – izmeklējumi, konsultācijas, operācijas, personāls, manipulācijas, terapija utt. Piemēram, šogad tikai stacionāro pakalpojumu apmaksai vēža slimniekiem plānots novirzīt kopumā 24,5 miljonus eiro, un minētā summa tiek pārdalīta starp piecām ārstniecības iestādēm, kurās ir onkoloģijas nodaļas – RAKUS, PSKUS, Liepājas reģionālo slimnīcu (LRS), Daugavpils reģionālo slimnīcu un Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu.
Visu Kristīnas Putincevas rakstu Vēža apturēšanas sacīkšu ģenerālsponsore – valsts lasiet trešdienas, 29.jūlija laikrakstā Diena!