Vēsture Dienā: Kā sauļojās pirms 25 gadiem
Lasītāju galvenais jautājums 1994. gada vasarā bija – kā nosauļoties vēl vairāk?
Vēsture Dienā
Vēsture Dienā: Kā Deinats modināja
Kamēr nesākam atcerēties, mums liekas, ka atceramies visu, bet vecu avīžu šķirstīšana ir vislabākais veids, kā pārliecināties par atmiņas ierobežotajām iespējām. Lūk, pirms 25 gadiem laikrakstam Diena bija pielikums Stils. 1994. gada 15. jūlija Stila pirmo lapu rotāja kāda jaunekļa un pāris baznīcu foto, kā arī Kaspara Ozola intervija ar šo jaunekli. Ieskatījos un sapratu, ka atceros viņu kā aktieri, bet kā zvaniķi gan ne, lai gan noteikti pirms 25 gadiem esmu šo rakstu lasījis. Šodien šis zvaniķis ir viens no Latvijas vislabākajiem fotogrāfiem – Jānis Deinats!
Vēsture Dienā: Klintons ierodas Rīgā
1994. gada 6. jūlijā Latvija beidzot sagaidīja ASV prezidentu – Rīgā septiņas stundas pavadīja Viljams Džefersons Klintons. Bils nebija pirmais ASV prezidents, kurš ieradies Latvijā, te pirms viņa ir viesojušies vai caurbraukuši Herberts Hūvers un Džons Kenedijs, bet ne prezidenta kapacitātē. Vizīti nācās gatavot ātri, jo tikai jūnija vidū kļuva zināms, ka Klintons gatavojas apmeklēt Latviju. 2. jūlija Dienā plašu ieskatu gaidāmās vizītes norisē sniedza Mārtiņš Ķibilds rakstā Rīga uz astoņām stundām – ASV galvaspilsēta, ievadā uzsvērdams, ka 6. jūlijā Rīga būs viens no pasaules centriem.
Vēsture Dienā: Kā neaizvainot
No 1994. gada 28. maija SestDiena turpinājumos publicēja kādreizējā Rīgas Balss žurnālista, nu Izraēlā dzīvojošā Franka Gordona grāmatas Latvieši un ebreji spīlēs starp Vāciju un Krieviju fragmentus. Grāmatas nosaukumā Gordons ir lietojis vārdu "žīds", nevis "ebrejs", un šajā sakarā tapa polemika, kas tika publicēta 1994. gada 21. jūnijā.
Vēsture Dienā: Saules Vaira
Pirms 20 gadiem, 1999. gada 17. jūnijā, piecpadsmit minūtes pirms pusnakts pēc gandrīz piecpadsmit stundu garās darbadienas Saeima ar 53 balsīm par Valsts prezidenti ievēlēja eksperimentālās psiholoģijas doktori puķainā blūzītē. Bija sācies Vairas Vīķes-Freibergas spožais laikmets Latvijas politikā.
Vēsture Dienā: Pašvaldības policijas priekšnieka biogrāfijas slēptās detaļas
Kopš Dirnēnu ģimenes mantojuma sāgas, kad pusmiljonu dolāru skaidrā naudā par skolotāju strādājusī māte bija it kā atstājusi saviem diviem dēliem, no kuriem viens, kāda sagadīšanās, strādāja Finanšu policijā, un līdzīgiem gadījumiem Latvijas sabiedrība jau ir ieguvusi diezgan grūti apgāžamu priekšstatu, ka lielākās nelikumības var pastrādāt tieši tie, kam vajadzētu pret tām cīnīties. 90. gados ar šo domu tikai sāka aprast.
Vēsture Dienā: Andrejeva atzīšanās
Kamēr dažs labs vēl šodien, kad maisi jau vaļā, nespēj atzīties sakaros ar čeku, Georgs Andrejevs to izdarīja jau pirms 25 gadiem. Tobrīd viņš bija ārlietu ministrs Valda Birkava valdībā. Diena Andrejeva atklātajai vēstulei toreiz veltīja veselu lielu avīzes speciālizlaidumu 1994. gada 28. maijā.
Vēsture Dienā: Afēras mācības
Bēdīgi slavenais 400 miljonu skandāls, kas nāca gaismā 1993. gada pavasarī un laimīgā kārtā beidzās nevis ar Latvijas valsts bankrotu, bet tikai ar atziņu, ka Rietumu biznesā darbojas ne tikai altruistiski eņģeļi, bet arī zemiski blēži, bija tik ļoti satraucis ļaužu prātus, ka vēl gadu pēc šā notikuma, 1994. gada 27. maijā, Diena atskatījās uz karstajām dienām.
Vēsture Dienā: Pelnrušķīte pusnaktī
Dienas saruna ar tikko kronēto 1994. gada skaistumkaralieni Dainu Tobiju.
Dimantu meklētāji
Šajās dienās Latvijā sāk rādīt filmu par dimantu rakšanu – "prātnieka" Kaspara Rogas un žurnālista Sandija Semjonova dokumentālo kinostāstu Meklējot Mr. Kauliņu. Apslēptas vai vienkārši zemē atrodamas mantas meklēšana laikam gan ir doma, kuru, tāpat kā masaliņas, ir izslimojis ikviens puika, bet dažs sasirgst tik nopietni, ka no lāpstas netiek vaļā visu mūžu. Tā kā Latvijā zeme ir diezgan irdena, te racēju gēns ir varējis nostiprināties ne pa jokam
Vēsture Dienā: Apģērbs kā signāls
Pirms ceturtdaļgadsimta, 1994. gada aprīļa beigās, arī bija karsts laiks – politiski karsts. Tālaika Dienas vēsta, ka Rīgā arestēts Haritonovs, savukārt Maskavā 1994. gada 30. aprīlī Guntis Ulmanis un Boriss Jeļcins paraksta līgumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas. Tā bija jāpabeidz līdz 31. augustam (izņemot Skrundas radiolokācijas staciju, kurai tika ļauts darboties līdz 1998. gada 31. augustam; diemžēl līguma podaročnij kompļekt jeb dāvanu komplektā bija iesaiņota arī daudzu PSRS militāro pensionāru palikšana uz pastāvīgu dzīvi Latvijā). Taču kultūras dzīvē lielāks par operas mākslinieku dziedošo piketu ar pašu Kārli Zariņu priekšgalā bija kāds cits notikums – Nepieradinātās modes asambleja. Tai arī Diena veltīja daudz uzmanības, tostarp 30. aprīļa SestDienā 60. gadu modes revolucionāru Pako Rabani intervēja Normunds Naumanis.
Vēsture Dienā: Gleznotāja no Kazas
Šajās dienās Latvijā sāk rādīt režisores Laimas Žurginas dokumentālo filmu Kaza kāpa debesīs. 60. gados Vaļņu ielā eksistējusī kafejnīca Kaza (savu vārdu dabūjusi par godu kafijas automātam Casino, ka tik ne pirmajam kafijas automātam Rīgas kafejnīcās) filmā izmantota kā mietiņš, pie kura piesieta visa spītīgā pēckara paaudze, pareizāk sakot, paaudzes mākslinieciskāk noskaņotā un pēc gara brīvības vairāk izslāpusī daļa.