Valsts kanceleja izstrādājusi un izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē pieteikusi Valsts pārvaldes ētikas kodeksu, ar kura palīdzību plānots veicināt ētisku rīcību visā valsts pārvaldē.
Vairākas situācijas pēdējā laikā izgaismojušas līdz šim maz ievērotu problēmu – amatpersonas dodas strādāt uz privātu sfēru un dažbrīd pat atklāti nostājas pretējā pozīcijā iepriekšējam darbam. Šobrīd tiek gatavotas pārmaiņas vairākos likumos, lai šādas situācijas izslēgtu, vēsta LTV raidījums de facto.
Pamatojoties uz Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa veiktā audita rezultātiem, darbu viņa vadītajā iestādē zaudēs deviņi nodarbinātie - konsultanti, juriskonsulti, vecākie referenti un struktūrvienības vadītāja vietnieks.Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītājas vietniece Zaiga Barvida aģentūrai LETA pavēstīja, ka pēc reorganizācijas Valsts kancelejā amatu zaudēs četri konsultanti, divi juriskonsulti, divi vecākie referenti un viens struktūrvienības vadītāja vietnieks.
Valsts kanceleja sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta kārtības rullī, kas paredz mazināt valdības sēdēs steidzamības kārtā izskatāmo jautājumu skaitu.Kā skaidro grozījumu autori, steidzamības kārtā iesniegto darba kārtībā papildus iekļauto jautājumu skaits ir vismaz 30% no valdības sēdē izskatāmo jautājumu skaita.
Valsts kancelejā gaidāma štatu samazināšana 7% apmērā - tiks atlaisti deviņi darbinieki, otrdienas rītā LNT raidījumā _900 sekundes _atklāja VK direktors Mārtiņš Krieviņš."Pirms runāt par vispārīgo situāciju, ir jāsāk sakārtot situācija savā mājā. [Ar premjeri] Pārrunājām, ka arī Valsts kancelejā ir iespējams štatu samazinājums, jo viena no lielākajām problēmām ir, ka gandrīz katru valdības sēdi gan man, gan Ministru prezidentei nākas runāt par to, ka nevajag pieprasīt papildu jaunas štata vietas, nevajag lūgt papildu naudu šo štata vietu apmaksai," skaidroja Krieviņš.
Valsts kanceleja plāno ierēdņu skaita samazināšanu valsts iestādēs no pašreizējiem 11 000 līdz aptuveni 9000, taču tas nenotiks lineāri, bet gan izvērtējot darbinieku funkcijas un valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, trešdienas rītā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma stāstīja Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš.
Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš uzskata, ka viņa priekštecei šajā amatā Elitai Dreimanei amats bija jāpamet, kolīdz pielaide valsts noslēpumam tika anulēta.Krieviņš neizprot, kāpēc piecu mēnešu garumā bija nepieciešama šāda ažiotāža un valsts pārvaldes kopējā tēla graušana. "Piecus mēnešus bija ņemšanās pa visiem medijiem, pingpongs valsts iestāžu starpā.
Pēc pielaides valsts noslēpumam zaudēšanas no Valsts kancelejas vadītāja amata aizgājusī Elita Dreimane sākusi strādāt uzņēmumā Latvijas gāze, otrdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.
Atklājot Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomes sēdi, Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš uzsvēra, ka padomes locekļu starpā ir jāsaglabā cieņpilnas attiecības.
Valsts pārvaldē ir izveidojusies katastrofāla situācija, jo kadru mainība ir pārāk bieža, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja jaunai Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.
Jaunais Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš ir pārliecināts, ka valsts pārvaldes efektivitāte ir jāuzlabo, un tas būs viens no viņa uzdevumiem jaunajā amatā.Ja agrāk Latvijas valsts pārvalde nereti starptautiski tika minēta kā labs piemērs, pēdējā laikā nācies dzirdēt un arī redzēt starptautiskos novērtējumos, ka Latvijas vārds vairs nefigurē kā labais piemērs valsts pārvaldes reformām un attīstībai, ekspresintervijā pēc apstiprināšanas amatā aģentūrai LETA pauda Krieviņš.
