Mēģinājumi ierobežot alkohola tirdzniecību vienmēr izsauc pastiprinātas kaislības. Grozījumi Alkohola aprites likumā, kuri jāpieņem līdz maija beigām, nav izņēmums.
Mūsdienu latvietis maz atgādina to gudro zemnieku, kurš apmānīja velnu. Vismaz valdības līmenī latvietis ir antiņš, kas tic katram ārzemniekam uz vārda. Dažkārt šķiet, ka mūsu valdība nespēj izšķirt pat to, vai saule no rīta ir uzlēkusi, ja kāds EK, SVF vai Pasaules Bankas eksperts nav devis tādu atzinumu.
Publiskajā telpā lietām nav mēroga, un simtiem tūkstošu cilvēku emigrācija no valsts ir apmēram tas pats, kas pārāk dārgs tualetes pods vai nesamaksāts nodoklis par mašīnu. Tāpēc ļoti iespējams, ka Dzintara Zaķa gandrīz gadu pa medijiem vazātās nedienas ar volvo džipa iegādi varas partijas Vienotība reitingam ir izmaksājušas dārgāk nekā pārmetumi par nepareizi veidoto valsts politiku, kuras dēļ cilvēki turpina pamest savas ģimenes, mājas un Latvijas valsti.
Vienotība un NA ar katru dienu vairāk izgāžas. ZZS būtu labas izredzes, ja kāds ticētu, ka Aivars Lembergs patiešām taisās būt premjers. Zaļo partiju atsevišķi neuztver nopietni. Reformu partiju pieminēt vispār nav vērts. Saskaņas centrs ir krievu ideja, bet vajag latviešu.
Patiesību sakot, šī ziņa mani pārsteidza. «Saeima pieņem Autortiesību likuma grozījumus, kas nelielu biroju darbiniekiem un autobusu šoferiem varētu ļaut izsprukt no maksas par autora darbu atskaņošanu.» Pārsteidza ne tik daudz pati ziņa, cik īpašais virsraksta formulējums, kas no ziņu aģentūras LETA lentes nedaudz modificētā veidā tūlīt, kā parasti, apceļoja bezmaz visus lielākos un mazākos Latvijas portālus.
Dziesmu un deju svētku biļešu pieprasījums simt reižu pārsniedz piedāvājumu, ziņo Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde. Bet, kamēr tauta šturmē biļešu kases, daži izredzētie tās saņem pa pastu. Un, kamēr visiem gribētājiem Dziesmu svētku estrādē nepietiek vietas, daži saņem ielūgumus divām personām par velti.
Filmu The Secret redzējušajiem Latvijas Zaļās partijas mērķi neliksies dīvaini. Domas pievelk priekšmetus, un Guntis Belēvičs, izmantojot savu vēlmju spēku, pats par sevi saprotams, var pievilkt arī Rīgas mēra krēslu.
Sasniedzot zināmu dzīves robežu, cilvēka vārdi iegūst citu svaru. Kāds var virzīt ideoloģiju tāpēc, ka grib dabūt Eiropas amatu. Cits grib strādāt bankā arī pēc ministra darba beigšanas. Vēl kāds sludina reformas, jo grib būt starpnieks brīdī, kad ārzemnieki privatizēs ostas. Andris Grūtups par to vairs nedomā.
Latvijas Republikas Saeima pērk elektrību no igauņu uzņēmuma Enefit. «Redz, kā tirgus strādā!» varētu iesaukties ekonomikas ministrs. Varbūt tā ir gudrība un valsts līdzekļu taupīšana, izvēloties lētāko cenu iepirkumā? Tomēr rodas smags jautājums - kāpēc liberalizācijas un tirgus mehānismu ieviešanas pasākumu rezultātā elektrība Latvijā kļūst nevis lētāka, bet dārgāka?
Gribētos sagaidīt, ka Daniels Pavļuts un Latvijas valdība, sapņojot par industrializāciju, sāktu rūpēties par tiem uzņēmumiem, kuri jau ir. Īsts izaicinājums ministram, kurš runā par industrializāciju, ir Liepājas metalurga jautājums, kas vienkārši var noiet uz grunti, paraujot pusi pilsētas līdzi.
Skandāls ap zirga gaļu ir svētīgs ar to, ka liek padomāt, ko ēdam. Cilvēki, kuri līdz tam nepievērsa uzmanību pārtikas iepakojumam, tagad nereti pēta sīkiem burtiņiem rakstīto, cenšoties saprast, ko viņi īsti apēd. Melošana par liellopu gaļu uzjundīja lielu problēmu. Vai varam uzticēties tam, kas rakstīts uz iepakojuma? Vai mums ir pietiekami daudz informācijas par produkciju, ko pērkam?
Kipru gaida smaga nākotne, prognozē ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns. Acīmredzot šis cilvēks zina, ko gatavo Kiprai. Daži Latvijā berzē rokas - varbūt Kipras nauda plūdīs pie mums. Finanšu ministrs Andris Vilks atvēsina galvas - šo naudu mums neredzēt kā savas ausis. Tā noguls vecās Eiropas bankās.