Dramaturģes Justīnes Kļavas (28) produktivitāti labticīgi var apskaust jebkurš, kas uz jautājumu par ikdienas nodarbošanos cēli atbild, ka raksta. Viņas visjaunākais darbs Vecmāmiņu valsts tika pirmizrādīts 29. jūnijā Cēsu Pilsmuižas klētī sarunu festivālā Lampa. Paredzētas izrādes arī Valmierā, Kuldīgā, Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē.
Represēto piemiņas kopējs Aleksejs Babijs par atšķirību starp Ļeņinu un Staļinu, latviešu spiegu ciemiem Sibīrijā, par to, ko viņš nepiedos Hruščovam, un par socioloģijas cenu.
Drīz absolvējošajiem Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) programmas Dramatiskā teātra aktiera mākslas ar specializāciju leļļu teātrī studentiem jeb leļļiniekiem pēdējā laikā sekots līdzi gana daudz. Daži, iespējams, redzējuši kādu šī kursa diplomizrādi, kas tapušas režisoru Mihaila Gruzdova, Elmāra Seņkova, Kārļa Krūmiņa un Dāvida Džovancanas režijā. Daži, iespējams, sekojuši līdzi ziņai, ka diemžēl visi šī kursa aktieri nenonāks Latvijas Leļļu teātrī, kā tas sākotnēji bija paredzēts. No 2015. gadā uzņemtajiem aktieriem, kuri gatavoti kā konkrētā teātra māksliniecisko spēku atjauninājums, štatā tiks paņemti tikai četri. Viens no kursa turpinās spēlēt Nacionālajā teātrī, bet vēl viens – Rēzeknes teātrī Joriks. Šai ziņai sekoja arī toreizējā Leļļu teātra galvenā režisora Ģirta Šoļa polemika ar pašreizējo Leļļu teātra direktoru Vilni Beķeri. Šolis teātri pakāpeniski virzīja uz pārmaiņām, februārī Leļļu teātrī iestudēja izrādi Kazanova (2019), tad uzzināja, ka viņa pozīcija likvidēta.
Nevis kur, bet par kādu naudu būvēt koncertzāli Rīgā. Šāds ir īstais jautājums. Ja naudas valsts budžetā nav, strīdiem par vietu nav jēgas. Ir visas pazīmes, ka arī šobrīd pieejamie 23 miljoni no Eiropas fondiem var tikt novirzīti citur, – atzīst Finanšu ministra padomnieks, kādreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis. Viņš iesaka lūkoties lētāku, reālāku alternatīvu virzienā, pārbūvējot Dailes teātra vai Rīgas Kongresu nama zāli un neaizmirstot atrisināt mūziķu zemā atalgojuma problēmu. Bet vissvarīgākais ir brīdināt, ka koncertzāles projektam grasās atņemt vienīgo pieejamo finansējumu.
Režisors Juris Kursietis (36) uzņēmis filmu par savējiem-svešajiem margināļiem Eiropā, ar ko pievērš uzmanību viesstrādnieku problēmām, un atklāj, kāpēc viņu saista "mazo cilvēku" stāsti
Latvijā ir ārkārtīgi daudz vietu un durvju, pie kurām ir vērts pieklauvēt, uzsver diriģents Sigvards Kļava (56). Noslēdzis vērienīgo Latvijas gredzena ciklu, viņš strādā jau ar jaunām idejām un cer, ka arī ilgi marinētā izšķiršanās par koncertzāli Rīgā ies uz priekšu
Latvijas Universitātei es gribētu novēlēt mieru. Tā nav pelnījusi tādu ļembastu un satricinājumus, – komentējot plaši izskanējušās pēdējo rektora vēlēšanu kaislības, kad uz amatu pretendēja pašreizējais rektors Indriķis Muižnieks un Gundars Bērziņš un kad debatēs runātais brīžam stipri pārsniedza akadēmiskas pieklājības rāmjus, saka filozofe Latvijas Universitātes profesore Maija Kūle. Rektora vēlēšanās asumi parādās ne pirmo reizi, tādi bija gan 2007. gadā, kad uz rektora amatu kandidēja Kūle, gan vēlāk. Šajā reizē, kā izteikusies Kūle, kaislību pamatā varētu būt tas Skalbes vērdiņš, kas universitātes īpašumu izskatā "zaigojas akas dibenā un sauc to paņemt". Universitātei tas sliktākajā variantā varētu nozīmēt autonomijas faktisku zaudēšanu.
Mana Grammy balva ir savējo, Latvijas cilvēku, mīlestība, saka spožā operzvaigzne Marina Rebeka, kuras neatkārtojami skaisto balsi un dziļi patiesos mūzikas lasījumus ir iemīlējuši klausītāji visā pasaulē. Tāpēc māksliniecei uzstāšanās dzimtenē vienmēr ir ļoti īpašs un abpusēji gaidīts notikums.
Par to, ka pārmērīga mobilo viedierīču izmantošana pakāpeniski kļuvusi par problēmu, kas negatīvi ietekmē cilvēku attiecības, izraisa pat atkarību un rada dažādas problēmas sabiedrībai kopumā, runāts tiek jau ilgāku laiku. Ik pa brīdim parādās dažādi pētījumi šajā jomā, taču pirmo reizi plašāk par šo negatīvo pusi īpašā kampaņā Latvijā sācis stāstīt arī mobilo sakaru operators, aicinot savus klientus internetu lietot atbildīgi. Par to, kamdēļ nepieciešama šāda kampaņa, kur vispār virzās tehnoloģijas un kādas ir to attīstības tendences, kā arī par digitālā asistenta nozīmi mūsdienu pasaulē, SestDiena uz sarunu aicināja Tele2 Latvijā valdes priekšsēdētāju Valdi Vancoviču.
Vēsturniece Inese Dreimane par to, kāpēc sarakstījusi romānu Vēstule ar pielikumu, kāpēc ik pa laikam atkal jāatgādina, kas Latvijā notika XX gadsimta vidū, un kas ir tie, kuri nacionālos partizānus sauc par bandītiem.
Latvijas visu laiku labākā maratona skrējēja Jeļena Prokopčuka pēc otrā dēla dzimšanas svētdien Rīgas ielās atgriezīsies maratona distancē. 42 gadu vecumā Jeļena turpina intensīvus treniņus, taču konkrētu sasniegumu mietiņu nav nospraudusi. "Pati sev esmu kaķis maisā," saka Jeļena.
Vēsturnieks Jānis Šiliņš par neatkarības idejas evolūciju, likmi uz Krievijas uzvaru Pirmajā pasaules karā kā lielu vēsturisku kļūdu un par to, ko slēpa latviešu lojalitāte caram.
