Vispārējās valdības budžeta deficīts 2013.gada beigās bija 223,8 miljoni eiro jeb 1% no IKP, bet vispārējās valdības parāds 8873,3 miljoni eiro jeb 38,1% no IKP.
Summa, ko ārvalstīs nodarbinātie valstspiederīgie sūta uz Latviju, pagājušajā gadā sasniegusi rekorda slieksni, taču ar pavisam niecīgu pieaugumu kopš aizpērnā gada - tas liek domāt, ka emigrācijas plūsma sākusi bremzēties, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Pakāpeniska ekonomikas atveseļošanās lielākajā daļā Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu turpinās, lai gan izaugsmes perspektīvas Krievijā un Ukrainā ir pasliktinājušās, ņemot vērā abu valstu attiecību saasināšanos. Tiešā savstarpējā tirdzniecība starp atsevišķām valstīm ar konfliktā iesaistītajām pusēm, izņemot Baltijas valstis, ir salīdzinoši neliela.
Bijušā Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) preses sekretārs Mārtiņš Panke no aprīļa sāks pildīt SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītāja pienākumus.
Šā gada februārī mazumtirdzniecības apjomi palielinājušies par 2% salīdzinājumā ar 2013. gada februāri. Gan pārtikas preču, gan nepārtikas preču (bez auto degvielas) apgrozījuma palielinājums bijis identisks – 2%, nedaudz mazāk (par 1,8%) gada laikā pieaugusi auto degvielas tirdzniecība. Februārī straujākais pieaugums gada izteiksmē bijis lietoto preču mazumtirdzniecībā (par 44.9%), ziedu, augu un sēklu tirdzniecībā (par 38,9%) un apģērbu un apavu tirdzniecībā (par 15%).
Pagājušajā gadā akciju cena pieauga, galvenokārt paļaujoties uz cerību, ka uzņēmumi gūs lielāku peļņu. Šobrīd, kad ekonomika turpina stabilizēties, procentu likmes ir zemas, risku apetīte laba, akciju tirgus ir uzrādījis labus rezultātus un palielinās uzņēmumu pārņemšanas aktivitāte, ar nepacietību tiek gaidīta peļņas rādītāju izaugsme, gan ne tik straujā tempā kā pērn, secināts jaunākajā SEB Investīciju apskatā, kas analizē pasaules notikumus globālajos finanšu tirgos.
Nedaudz piekoriģējot 4.ceturkšņa datus no 3,5% pieauguma uz 3,6%, 2013.gadā IKP ir audzis par 4,1%. Galvenais izaugsmes avots pērn bija privātais patēriņš, ko veicināja iedzīvotāju ienākumu un nodarbinātības pieaugums. Pildoties valsts kasei, valdībai veidojās iespējas palielināt tēriņus vienlaikus, ievērojot pragmatisku fiskālo politiku.
Pēc salīdzinoši maznozīmīgām izmaiņām 2013.gada otrajā un trešajā ceturksnī, gada pēdējā ceturksnī bezdarbs nokritās līdz 11,3% atzīmei, gada laikā sarūkot par 2,6 procentpunktiem.
Kā liecina jaunākie dati, ekonomikas izaugsme pērnā gada ceturtajā ceturksnī turpinājās, uzrādot kāpumu 0.7%, gada laikā palielinoties par 3.5%. Kā bija gaidāms, pieaugumu virzīja mazumtirdzniecība (+3.9%) un apstrādes rūpniecība (+ 2.6%), kaut silto laika apstākļu dēļ, kopējie rūpniecības apjomi kritās. Tāpat aktīvais mājsaimniecību patēriņš ļāva augt pakalpojumu nozarēm (+6.7%). Visticamāk, ka pozitīva ietekme bija arī būvniecības nozarei, kā arī valsts budžeta tēriņiem, ko veicināja labvēlīgā situācija budžetā un kam ir raksturīgi gada nogalē pieaugt.
2013.gads rūpniecībā izrādījies visai raibs un neviennozīmīgs gads, uzrādot kopējās saražotās produkcijas kritumu par 0,4%. Kopējo veikumu iedragāja Liepājas metalurga izkrišana no ierindas, kā arī nozīmīgs apjomu kritums kuģu būvē un remontā. Tāpat statistika uzrāda ražošanas apjomu samazināšanos farmācijas nozarē.
Pēc vienlaicīgās apgrozības perioda beigām, kad SEB bankas iemaksas bankomāti tika pārslēgti no latu banknošu iemaksas uz eiro banknošu iemaksu, privātpersonas un uzņēmēji iemaksājuši vairāk kā 11 miljonus eiro. Tas liecina, ka gada pirmajās divās nedēļās, kamēr SEB bankas bankomātos varēja iemaksāt latus, iedzīvotāji veica nepieciešamo naudas iemaksu, savukārt pamazām apritē ieplūstot eiro banknotēm, tās tagad aktīvi tiek iemaksātas bankomātos.