Lai gan ekonomika turpina stabilizēties, tas nebūt nenozīmē, ka lielāks IKP pieaugums automātiski veicina ilgstošu akciju tirgus kāpumu. Akciju tirgus ir galvenais rādītājs, kurā vērojamā kāpuma pamatā ir cerības uz gaišāku nākotni, taču, uzmanīgāk aplūkojot faktus un, konstatējot, ka pieaugums patiesībā palēninās, var secināt, ka akciju tirgus bieži vien pāragri priecājas par uzvaru. Tajā pašā laikā lielāks optimisms acīmredzami rada iespējas gūt lielāku peļņu, kas ir visefektīvākais akciju tirgus dzinējspēks. Globālā ekonomika, kuras līdere ir Amerikas Savienotās Valstis, joprojām uzrāda labus rezultātus. Procentu likmes saglabājas zemā līmenī, savukārt akciju tirgus cenas ir pieaugušas. Jaunattīstības tirgi vēl aizvien atpaliek savā attīstībā, un tos negatīvi ietekmē strukturālās problēmas un zemāki izaugsmes tempi. Raugoties no portfeļa stratēģijas viedokļa, vislielākais izaicinājums attiecībā uz ieguldījumu sadalījumu ir panākt līdzsvaru starp salīdzinoši augstas vērtības akciju tirgiem attīstītajās valstīs, zemāku akciju vērtību, taču lielāku nestabilitāti jaunattīstības tirgos, un, no otras puses, - fiksētu ienākumu tirgu, kas turpinās nodrošināt zemu nominālo ienesīgumu."Mēs joprojām dodam priekšroku zemākas vērtības Eiropas akciju tirgum, nevis augstākas vērtības Amerikas tirgum. Mēs izvēlamies veikt jaunattīstības tirgu riska darījumus Āzijā un joprojām saglabājam samērā augsta riska līmeni savos fiksētā ienākuma portfeļos, koncentrējoties uz augsta ienesīguma uzņēmumu obligācijām. Atskatoties uz pēdējiem notikumiem Krievijā un Ukrainā, tie būtiskāk ietekmē mūs kā Eiropas Savienības valsti ģeopolitiski un ekonomiski, taču investīciju ziņā uz mūsu klientiem tas neatstāj tik lielu ietekmi, jo Krievija no investīciju universa nav tik nozīmīga kā Amerikas vai Eiropas tirgus," norāda SEB Private Banking investīciju stratēģis Ingus Grasis.
- Uzsvars uz akciju tirgiem. Eiropa vispievilcīgākā. Pašreizējā akciju tirgus fāze sniedz priekšroku industrializētajām valstīm, kurās ekonomiskā atlabšana ir visspēcīgākā un riski samazinās.
- Ekonomisko izaugsmi noteikts patērētāji un privātās investīcijas. Ilgstošā zemas izaugsmes un taupības pasākumu periodā gan uzņēmumi, gan mājsaimniecības ierobežoja jaunus ieguldījumus un tēriņus. Tagad ir laiks fokusēties uz sektoriem, kas var gūt labumu no privātā patēriņa un biznesa investīciju pieauguma.
- Uzņēmumu obligācijas saglabājas pievilcīgas. Spekulatīvā kredītreitinga obligācijas joprojām ir vispievilcīgākās, pateicoties salīdzinoši labiem uzņēmumu finanšu rādītājiem, centrālo banku stimulējošai politikai un augstai investoru riska apetītei.