Pirmdien un otrdien jelgavnieku pastkastītēs nonākušas skrejlapas, kurās redzami Latvijas nacionālie simboli un aicinājums referenduma dienā balsot par krievu valodu kā otru valsts valodu, ziņo zz.lv.
Latvijas Dievturu Sadraudze aicina ikvienu pilsoni uzņemties atbildību par latviešu tautas un tās kultūras saglabāšanu un piedalīties 18. februāra referendumā, lai balsotu pret likumprojektu Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz divvalodības ieviešanu Latvijā.Balsosim pret ierosinājumu kā otru valsts valodu Latvijā noteikt krievu valodu!Tomēr naivums būtu nesaprast, ka ierosinājums nav tikai par valodu, bet tā mērķis ir skaldīt un valdīt pār Latviju, graujot latviešu tradicionālo kultūru un identitāti triviālu aizvainojuma pārspīlējumu aizsegā.
Nedēļā pirms referenduma norisinās ne tikai aktīvas diskusijas, kas Latvijas sabiedrību tuvina vienotai vērtību apziņai. Daudzu jo daudzu Latvijas pilsoņu un domubiedru grupu izplatītajos aicinājumos mēs atrodam ne tikai vienkāršu aicinājumu balsot PRET, bet arī dziļu un pārdomātu situācijas analīzi un motivāciju, kāpēc savas nostājas paušana ir tik izšķirīga. Mēs apzināmies, ka runa nav tikai par statistiku šķietami prognozējama referenduma iznākuma apstākļos. Runa ir par to, kā dzīvosim, kā ar pašcieņu stiprināsim savu valsts valodu arī turpmāk. Tieši tāpēc šis balsojums ir tik svarīgs.
Šo sestdien ikviena pilsoņa pienākums ir piedalīties gaidāmajā referendumā par divvalodības jautājumu Latvijā. Neskatoties uz to, ka līdzdalība tautas nobalsošanā jeb referendumā ir viens no demokrātijas pamatprincipiem, šajā situācijā, izskatās, tas sašķels sabiedrību divās daļās un pretnostatīs latviešus pret krieviem un krievus pret latviešiem vēl vairāk kā līdz šim. Diemžēl.
Mums, latviešiem, Dievs devis iespēju dzīvot pašiem savā valstī un runāt savā valsts valodā. Tiesības, ko mūsu tēvu tēvi ar savām asinīm nosargāja brīvības cīņās, ko mēs ar savu vienotību atguvām barikāžu sardzē. Mūsu tauta pārcietusi trīs okupācijas ar Baigo gadu, masveida deportācijām un pusgadsimtu ilgu pārkrievošanu.
Sestdien gaidāmais referendums par grozījumiem Satversmē ir Latvijas iekšējā lieta, taču "saprotams, ka tādas sarežģītības jautājumus tādā veidā, kā tie uzstādīti referendumā, diez vai risina", intervijā Latvijas Avīzē izteicies Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Viņš arī norāda, ka tas būtu iemesls "paanalizēt izveidojušos situāciju, ieklausīties starptautiskajās rekomendācijās par cilvēka tiesību stāvokli Latvijā".
Aktivitāte tautas nobalsošanā par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusu krievu valodai, gaidāma lielāka par 60%, aģentūrai BNS prognozēja Latvijas faktu direktors sociologs Aigars Freimanis.
Lielformāta plakātu ar Jēzus Kristus vārdiem pie Dzelzceļa tilta izvietojis juridiskais birojs Nota Juridicum, kura vadītājs Illarions Girss vienlaikus ir arī referenduma iniciatoru - biedrības Dzimtā valoda - pārstāvis, noskaidroja Diena.lv.
Viestura Dūles aicinājums vēlēšanu urnā mest neaizpildītas referenduma zīmes patiesībā ir aicinājums balsot par krievu valodu, uzskata Dienas aptaujātie cilvēki. Savukārt V.Dūle uzskata, ka "tīri statistiski nav iespējams" nobalsot par krievu valodas ieviešanu Latvijā, tāpēc ar savu aicinājumu vēlas pievērst uzmanību izglītības jautājumiem.
Latviešu un krievu žurnālisti uz laiku varētu apmainīties vietām, lai lauztu robežas atšķirīgajām informācijas telpām, kas pašlaik Latvijā ir ļoti izteiktas, pirmdien Rīgas pilī notiekošajā diskusijā sacīja Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš.
