Titavs: Nejūtu lielas problēmas starp latviešiem un krieviem, šī problēma ir tikai politiķu prātos
Latvijas politisko partiju lielākā problēma ir ideoloģijas neesamība, uzskata politikas vērotājs Dans Titavs.
Referendums par krievu valodu
Panteļejevs: Latviskajām partijām ir jādomā par krievu iesaukumu
Latviskajām partijām ir jādomā par krievu iesaukumu, šādu viedokli Neatkarīgā Rīta avīzē pauž mākslinieks Gļebs Panteļejevs.
Kusiņš: Prezidentam un CVK bija tiesības pateikt "nē" Satversmes grozījumu tālākai virzībai
Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) un Valsts prezidentam Andrim Bērziņam bija tiesības pateikt "nē" Satversmes grozījumu tālākai virzībai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, uzskata ilggadējais Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.
Politologs: Prezidenta lēmums piedalīties referendumā ir novēlots
Valsts prezidenta Andra Bērziņa paziņojums par dalību valodas referendumā uzskatāms par novēlotu mēģinājumu demonstrēt vienotību valsts augstāko amatpersonu starpā, uzskata politologs Juris Rozenvalds.
SC pārstāve un CVK locekle Krivcova neredz juridiskus šķēršļus valsts valodas statusa piešķiršanai krievu valodai
Saskaņas centra (SC) pārstāve un Centrālās vēlēšanu komisijas locekle Elizabete Krivcova neredz juridiskus šķēršļus valsts valodas statusa piešķiršanai krievu valodai un uzskata, ka pamatā diskusijas ir politiskas – vai Latvijai to vajag.
Krievu studentu korporācijas pārstāvis: Referendums ir provokācija
Šī ir trešā reize, kad studentu korporācijas aktīvi iesaistās politiskos procesos, jo šo notikumu vērtē kā ļoti nozīmīgu valstij. Tā par gaidāmo referendumu otrdienas rītā intervijā Latvijas Radio sacīja krievu studentu korporācijas _Fraternitas Arctica _seniors Dmitrijs Trofimovs.
Puntulis: Satraucošākais, ka Latvijā nav patriotiskas audzināšanas
Vissatraucošākais ir, ka Latvijā šo 20 gadu laikā nav bijis valstiskas, patriotiskas audzināšanas, laikrakstam Latvijas Avīze sacīja operas solists, Visu Latvijai atbalstītājs Nauris Puntulis.
Dzintars: Līdz referendumam Latvija nonāca aplamās integrācijas politikas dēļ
Referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz piešķirt krievu valodai otras valsts valodas statusu Latvijā ir sekas 20 gadus nesekmīgi īstenotajai sabiedrības integrācijas politikai. Tādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL - TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Māra Zālīte: Būsim pret valsti apdraudošām provokācijām
Referendums būs. Notiks. Tas ir labi. Cimds ir nomests, un
Latvijai uzticamo pilsoņu goda lieta ir cimdu pacelt. Piedalīties
un balsot pret vēl dziļāku sabiedrības nošķirtību, pret tālāku
segregāciju, jo tieši pie tā novestu divas valsts valodas Latvijā.
Galīgā konsekvencē divvalodība novestu pie valsts integritātes
zuduma un latviešu valodas pakāpeniskas izspiešanas no vienīgās
telpas visā plašajā pasaulē, kur tai ir iespēja pastāvēt un
attīstīties.
papildināta (13:04) - Referendumā par divvalodību plāno piedalīties 63% pilsoņu
18.februārī gaidāmajā referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai plāno piedalīties 62,7% Latvijas pilsoņu, un nepilni 28% no viņiem domā balsot par, savukārt 62,4% balsos pret, liecina Latvijas faktu janvārī veiktā aptauja.__
Rīgā izveidos 158 parakstu vākšanas iecirkņus referendumam par krievu valodu
Referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai Rīgā 18.februārī parakstu vākšana notiks 158 iecirkņos.
Valsts valodas komisija: Otra valsts valoda apdraudētu latviešu valodas eksistenci
Otras valsts valodas ieviešana Latvijā ir pretrunā ar valsts
konstitucionālajiem pamatiem, traucēs mazākumtautību integrāciju un
vienotas sabiedrības funkcionēšanu, kā arī apdraudēs latviešu valodas
eksistenci, Valsts valodas komisija paudusi paziņojumā presei.