Pavasara plūdu risks Latvijas teritorijā pašlaik tiek vērtēts zemāks nekā iepriekšējos gados, aģentūrai LETA pauda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Rinalds Muciņš.
Arī svētdienas rītā Ventas rumba Kuldīgā paslēpta zem ledus un ūdens, redzams tiešraidē Kuldīgas novada pašvaldības mājaslapā. Ledus sastrēguma dēļ ūdens līmenis pirms un pēc Ventas rumbas ir vienādi augsts, nav ūdenskrituma, turklāt daļu rumbas klāj stāvošs ledus, pārējā upes daļā peld vižņi.
Ledum un vižņiem piepildot upi, sestdien tikpat kā nav redzama Ventas rumba, liecina video tiešraide Kuldīgas novada pašvaldības mājaslapā. Arī vietējie iedzīvotāji sociālajos tīklos pauduši izbrīnu, ka nav redzama Ventas rumba. Parasti tas notiek tikai lielos palos.
Visos valsts reģionos trešdien turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās upēs, daudzviet applūst palienes, vietām apdraudētas arī plašākas teritorijas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija. Dažās Kurzemes un Zemgales upēs kopējais ūdens līmeņa kāpums pārsniedz divus metrus.
Pēc pagājušās nakts stiprajām lietavām applūdusi atrakciju laukuma teritorija Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē, aģentūru LETA informēja dabas parka tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Lilita Kauste.
Kūstot sniega masām, kas uzkrājušās laukā, applūdis un daļēji izskalots autoceļš Annenieki–Jaunpils (V1457) tā 1,7. km. No plkst.14 autoceļš slēgts satiksmei, portālu Diena.lv informēja VAS Latvijas Valsts ceļi pārstāvis Voldemārs Šķēle.
Strauja atmosfēras temperatūras paaugstināšanās un strauja sniega un ledus kušana Latvijā un kaimiņvalstī Baltkrievijā Daugavpils novadā var izraisīt plūdus, aģentūru LETA informēja Daugavpils novada pašvaldībā.
Bargajam salam pieturoties un ledum upēs turpinot sabiezēt, ģeologi brīdina par paaugstinātu plūdu risku Daugavas un Lielupes baseina pilsētās. Tiesa, apdraudētāko pilsētu pašvaldības lielu pamatu satraukumam nesaredz un ir apzinājušas draudu līmeni.
Zemkopības ministrija (ZM) ir nolēmusi pārdalīt daļu šim gadam paredzētā pārejas posma valsts atbalsta (PPVA) finansējuma, lai atbalstītu arī laukaugu un dārzkopības produkcijas audzētājus, kuri nesaņēma kompensācijas pagājušā gada rudenī, aģentūru LETA informēja ZM.