Valdību veidojošās partijas vienojušās no šī gada 1.septembra celt augstskolu pedagogu algas, pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem medijiem atklāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija piekritusi celt algas visiem pedagogiem un pat atradusi trūkstošos 380 000 eiro augstskolu mācībspēkiem, tomēr valdībai šāds plāns nelikās pievilcīgs. Ministri atbalstīja 8,2 miljonu eiro piešķiršanu vispārējās, profesionālās un pirmsskolas pedagogu darba samaksas celšanai no 750 eiro uz 790 eiro par zemāko likmi jau no šā gada 1. septembra, taču noraidīja algu pielikumu augstskolu akadēmiskajam personālam.
Valdību veidojošās partijas panākušas politisku vienošanos no 1.septembra celt pedagogu algas, pirmdien pēc koalīcijas partiju tikšanās žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Saeima šodien lēma saglabāt papildu finansējumu pedagogu darba samaksai tām skolām, kas īsteno pamatizglītības programmas ar padziļinātu apguvi kādā no mācību jomām, piemēram, mūzikā, svešvalodā, mākslā, matemātikā, vai daļā no jomas.
Rīgas dome no 2020.gada 1.marta cer pirmsskolu pedagogiem palielināt atalgojumu par 100 eiro, kopumā šim mērķim novirzot 2,59 miljonus eiro, noskaidroja aģentūra LETA.
Ceturtdien izplatītajam Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) paziņojumam, ka tiek gatavoti grozījumi normatīvajos aktos, lai no tiem izņemtu konkrētus skaitļus par pedagogu atalgojuma kāpumu un zinātnes bāzes finansējuma pieaugumu, nav nekāda pamata.
Ekspremjers, tagad parlamenta opozīcijā strādājošais deputāts Māris Kučinskis (ZZS) ir pārliecināts, ka nākamā gada valsts budžetā naudu mediķu un pedagogu prasībām varēja atrast, izriet no viņa sacītā LNT raidījumā 900 sekundes.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) darba netrūkst. Pavasarī pie Saeimas notika arodbiedrības organizēts pedagogu pikets, pieprasot solīto algu palielinājumu. Ja šim mācību gadam paaugstinājums tika izcīnīts, tad par nākamo nekādas garantijas vēl nav dotas, tādēļ LIZDA atkal draud ar skolotāju protestiem. Pagaidām gan vēl arodbiedrība devusi valdībai iespēju kompromisam, bet, ja tādu nesagaidīs, jau oktobra beigās iespējamā protesta forma un laiks varētu iegūt konkrētākas aprises.
Jaunā mācību gada sākumā Latvijā brīvas būs aptuveni 500 pedagogu vakances. Situācija pašvaldībās ir ļoti atšķirīga, taču vissmagākā ir tieši galvaspilsētā – Rīgā trūkstot 385 skolotāju, Dienai apliecina Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Lai risinātu pedagogu trūkumu, no šī gada novembra interesentiem būs iespēja pieteikties IZM izstrādātajā viengadīgajā programmā, kurā varēs iegūt pedagoga kvalifikāciju. Studiju programma veidota, balstoties uz ārvalstu labo praksi un Iespējamās misijas izstrādātajiem konceptiem.
Plānots, ka no nākamā gada pedagogu algas varētu pieaugt līdz 790 eiro, Dienai pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Viņa norāda, ka pedagogu algu pieaugumu paredz ne tikai likums, bet arī 2018. gada janvārī pieņemtais valdības lēmums. LIZDA priekšsēdētājas skatījumā finansējuma trūkums skolotāju algu celšanai varētu novest pie brīvo vakanču skaita palielināšanās un apdraudēt jaunā mācību satura realizāciju.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) varētu neatteikties no streika idejas, kamēr nebūs valdības lēmuma par finansējuma piešķiršanu pedagogu algas minimālās likmes paaugstināšanai līdz 750 eiro arī 2020. gadā.
