Neskatoties uz Covid -19 satricinājumiem valstī jau vesela gada garumā, pārtikas cenas nav piedzīvojušas dramatiskas izmaiņas, bet turpmāk jārēķinās ar cenu pieaugumu, aģentūru LETA informēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadītāja Ingūna Gulbe.
Latvijas mājsaimniecības pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei pērn tērējušas 18,2% no kopējiem izdevumiem, kas ir augstāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat pirmdien publicētie dati.
Pārtikas produktu cenām pasaulē novembrī reģistrēts straujš kāpums, un tās sasniegušas augstāko līmeni kopš 2014.gada decembra, ziņo ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO).
Atrodoties ārzemēs un stāstot, ka esmu no Latvijas, ir nācies dzirdēt dažādus "kartupeļu jokus" par latviešiem. Eiropā ir diezgan izplatīts stereotips, ka latvieši, tāpat kā citi austrumeiropieši un slāvi, ēd kartupeļus gandrīz vai trīsreiz dienā. Lai arī esmu latvietis un man, protams, kartupeļi garšo, šie komentāri nedaudz aizvaino, jo nav domāti cildinoši, tieši otrādi, to mērķis ir, kā mēdz teikt, pavilkt uz zoba, norādot, ka mēs, latvieši, ēdam vienveidīgi un lēti. Un patiešām – ar vidēji 115 kilogramiem uz cilvēku gadā Latvija ir viena no tām valstīm, kurā kartupeļus uzturā patērē visvairāk. Mūsu valsts atpaliek vien no Baltkrievijas un Ukrainas. Bet vai tā ir mūsu brīva izvēle, vai arī šo fenomenu palīdz kultivēt veikali?
Latvijā aprīlī sadārdzinājušies atsevišķi pārtikas produkti, jo īpaši dārzeņi, liecina Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) apkopotā informācija.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), pēc 2018. un 2019.gadā veiktajām pārbaudēm pārtikas tirgotāja KL Retail mazumtirdzniecības vietās, konstatējis, ka kompānijas īstenotā komercprakse cenu norādīšanas jomā ir negodīga un par to piemērojis naudas sodu 20 000 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja PTAC pārstāve Santa Zarāne.
Šogad jūnija otrajā nedēļā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā būtiski augošas cenas miltiem un to izstrādājumiem, kā arī piena šokolādei, augļiem un dārzeņiem, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.
Šopavasar mūsu valsts sabiedrībā uzplaiksnīja jauna diskusija par to, vai samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem bijis veiksmīgs solis. Finanšu ministrija un citi tās sabiedrotie valsts budžeta stabilitātes sargātāji norādījuši uz to, ka izmaiņas nav bijušas efektīvas, tikmēr lauksaimniecības un tirdzniecības nozaru pārstāvju teiktais, kā arī budžeta ieņēmuma skaitļi liecina par pilnīgi pretējo.
Šā gada martā salīdzinājumā ar 2018.gada martu Rīgas lielveikalu ķēdēs ir būtiski pieaugušas vairāku augļu un dārzeņu, kā arī miltu un gaļas produktu cenas, liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra apkopotā informācija.
Pavasarī un vasarā piedzīvotais sausums ne vienam vien licis uzdot jautājumu, cik lielā mērā ražības kritums varētu ietekmēt pārtikas produktu cenas Latvijas veikalu plauktos. Latvijas lauksaimniecībai šis gads nav sevišķi labs, tomēr tie eksperti, kuri kaut ko saprot no cenu veidošanās mehānismiem, nesola strauju pārtikas cenu kāpumu.
Komentējot patēriņa cenu datus, ekonomisti norāda uz lielu iespējamību, ka inflācija Latvijā varētu kļūt spēcīgāk jūtama, nekā bija ierasts iepriekšējos mēnešos. Būtisks iemesls tam ir varbūtība, kas saistīta ar pārtikas cenu kāpumu meteoroloģisko apstākļu ietekmē.
Cūkgaļas cena Latvijā jūlijā bija vidēji par 14,5% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.
