Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe norādīja, lai gan izskanējuši vairāki argumenti PVN likmes saglabāšanai esošajā līmenī, iemesls ir tikai viens - šo nodokli ir vieglāk iekasēt.
Viņa uzsvēra, ka samazinātās PVN likmes ieviešana dārzeņiem un augļiem jau parādīja, ka, samazinot nodokļa likmi, budžetā nodokļa ieņēmumi nesamazinās, bet nozarē pieaug darbavietu skaits un algas.
Vienlaikus Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis uzsvēra, ka valdība jau vairākkārt ir aicināta pārskatīt PVN likmi pārtikai, taču, ja valdības redzējums ir, ka PVN ir viegli iekasējams, tad pretargumentu tam nav.
Savukārt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis un Latvijas Apvienotas putnkopības asociācijas (LAPNA) valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals atgādināja, ka atbalstu PVN likmes samazināšanai pirms vēlēšanām pauda gandrīz visas partijas. Izņēmums bija "Jaunā vienotība".
Gūtmanis arī norādīja, ka gan lauksaimnieki, gan arī tirgotāji jau labu laiku ir aicinājuši samazināt PVN likmi pārtikai. Kā argumenti "pret" samazināšanai minēti tas, ka veikali vairāk nopelnīs un patērētājs no tā neiegūs, tomēr tirgotāji būtu gatavi vienoties, ka necels cenas uz samazinātās PVN likmes rēķina.
Vienlaikus viņš piebilda, ka visā "Vecajā Eiropā" ir samazinātā PVN likme pārtikai.
Jau ziņots, ka LPTA un LOSP gada sākumā aicināja valdību krīzes periodā samazināt PVN likmi piena produktiem.