Pārtikas cenu kāpums, kas sākās pēc Krievijas sāktā kara, ir tikai nedaudz sabremzējies, atsevišķiem produktiem un to grupām, piemēram, pienam, kļūstot lētākiem. Taču kopumā situācija nav optimistiska un atgriešanās "vecajās labajās cenās" nenotiks, prognozē nozarē strādājošie. Lai atvieglotu slogu, kas gulstas uz pircēju maciņiem, ir jāmeklē kompleksi risinājumi, tostarp pievienotās vērtības nodokļa samazinājums pārtikas produktiem.
Ražotājam mazākā daļa
"Ražotājs no produkcijas gala cenas nesaņem pat trešo daļu, un to apliecina arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības pētījums, proti, no piena pakas cenas tie ir 25%. Salīdzinot ar Vāciju – tur ražotājs saņem 60%," LETA rīkotajā diskusijā Pārtikas cenas – kur slēpjas problēmas un kas gaida nākotnē? uzsvēra Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis. Viens no tik lielas atšķirības iemesliem ir PVN, ko 21% apmērā iekasē Latvijā, turpretim Vācijā tie ir 7%.
Arī pārstrādātājs nav galvenais toņa noteicējs, to pierāda tas, ka Dobeles dzirnavnieks pat samazināja cenas saviem produktiem, taču tas nekādi neatstāja iespaidu uz veikalu plauktos redzamo: mazumtirdzniecībā produkti nonāca pat ar 300% uzcenojumu, par to sašutumu neslēpa arī zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS). Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis mudināja uz visu skatīties plašāk – tirgotājs nav vienīgais, kas nosaka cenu, un nevajag izraut no konteksta vienu produktu grupu, turklāt – pārspīlējot uzcenojumu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 21. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!