Šā gada 1.janvārī noteikta minimālā mēnešalga bija 21 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, no kurām Latvijā tā bija ceturtā zemākā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat piektdien publicētie dati.
No šodienas valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga ir paaugstināta no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro, paredz pērn valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu. Tāpat no šī gada mediķu zemākā darba samaksa pieaugs par 25%, tādējādi nodrošinot Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktās prasības par pakāpenisku atalgojuma pieaugumu.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredz par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas, kā arī nosaka minimālās sociālās iemaksas personām, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu, tostarp pašnodarbinātajiem.
No nākamā gada 1. janvāra Latvijā pieaugs minimālā alga – no pašreizējiem 430 eiro bruto līdz 500 eiro bruto. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem šogad minimālo algu saņem nedaudz vairāk par 2% vispārējā nodokļu režīmā nodarbināto. Uz to, ka minimālās algas paaugstināšana, īpaši ņemot vērā Latvijas ļoti augsto darbaspēka nodokļu slogu zemu apmaksātiem strādājošajiem, būs liels izaicinājums, norādījuši vairāki uzņēmēji reģionos, īpaši Latgalē. Tas skaidrojams ar to, ka ir liela plaisa starp Rīgas un reģionu ekonomiskajiem rādītājiem. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada jūnijā vidējā alga, piemēram, Rīgā bija 1266 eiro, bet Latgalē – 807 eiro.
No nākamā gada 1.janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiks paaugstināta no 430 eiro līdz 500 eiro, liecina valdībā atbalstītie noteikumu grozījumi.
Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar iniciatīvu ieviest direktīvu, kurā būtu noteikti vienoti kritēriji minimālās algas noteikšanai dalībvalstīs. Runa gan nav par to, ka tiktu noteikta absolūtos skaitļos vienāda minimālā alga visās Eiropas Savienības valstīs, netiek definēti arī kādi noteikti procenti no vidējās algas, kuriem būtu jāatbilst minimālajai algai. Runa ir tikai par to, ka dalībvalstīm ir jābūt skaidriem caurspīdīgiem un pamatotiem kritērijiem, pēc kuriem tiek noteikta minimālā alga. EK norāda, ka tas nevar būt voluntārs lēmums.
Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.
Minimālā alga Latvijā ir jāceļ, taču tas jādara pakāpeniski, nevis ar strauju lēcienu. Tā par portālā Mana balss reģistrēto iniciatīvu, par kuru jau sākta parakstu vākšana, paaugstināt minimālo algu līdz 630 eiro, teic Dienas aptaujātie eksperti.
Par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ieceri, ka turpmāk uzņēmumiem, kas maksā būtiski mazākas algas nekā vidēji nozarē (faktiski runa ir par minimālo algu), būs jāpierāda zemo algu pamatotība, Dienas aptaujāto uzņēmēju attieksme ir duāla. No vienas puses, nozaru asociācijas izprot vēlmi tādējādi ''izķert'' aplokšņu algu maksātājus, no otras – ir bažas, vai tas nebūs pārāk liels administratīvais slogs, piemēram, maziem uzņēmumiem, kas objektīvi vairāk par minimālo algu nevar atļauties maksāt.
Minimālo algu Vācijā pakāpeniski jāpaaugstina, lai līdz 2022.gada vidum tā sasniegtu 10,45 eiro stundā, otrdien ieteikusi komisija, kas izveidota šī jautājuma izvērtēšanai.
Par nākamajā gadā plānoto minimālās algas celšanu no pašreizējiem 430 eiro līdz 500 priecājas mazo algu saņēmēji, arī ekonomisti ir atbalstoši, taču tas dara bažīgus reģionu, īpaši Latgales, uzņēmējus. Saskaņā ar labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) medijiem pausto Covid-19 krīzes dēļ 2021. gadā valdības atbalstītā minimālās algas paaugstināšana netiks atlikta, taču diskutējams ir pieauguma apmērs.
Minimālā mēneša darba alga no nākamā gada tiks celta, taču, iespējams, ka Covid-19 krīzes dēļ pieauguma apmērs nebūs tāds, kāds tika plānots iepriekš, intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes sacīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
