Arhitekta Rema Kolhāsa un viņa biroja OMA projektētais laikmetīgās mākslas muzeja Fondazione Prada komplekss Milānā ir pilnībā pabeigts: apmeklētājiem ir atvērta kultūras centra pēdējā sastāvdaļa – izstāžu telpa Tornis/Torre
Londonas muzejā Tate Modern līdz 5. augustam būs skatāma amerikāņu mākslinieces Džoanas Džonasas izstāde. Tā aptver performances un videomākslas pionieres piecdesmit daiļrades gados radītos nozīmīgākos darbus
Parīzē atklāta eksperimentālā mākslas telpa Lafayette Anticipations, kuru veidojis nīderlandiešu arhitekts Rems Kolhāss. Tas ir viņa pirmais nozīmīgais projekts Francijas galvaspilsētā
Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle aicina uz kuratores Katerinas Gregos lekciju Biennāle – ko nozīmē šis vārds? (Biennial: what’s in a word?), kas norisināsies šā gada 29. martā plkst.18.30, Latvijas Mākslas akadēmijā.
Pavasara mākslas sezonas galvenais notikums Londonā – izstāde Pikaso. 1932. Mīlestība, slava, traģēdija, kas līdz 9. septembrim būs skatāma muzejā Tate Modern
Londonas Heivorda galerijā līdz 22. aprīlim notiks vācu fotogrāfa Andreasa Gurska retrospekcija. Tajā eksponēti 68 darbi, kas tapuši no 1984. līdz 2016. gadam
Briseles mākslas centrā ING līdz 25. februārim būs skatāma pasaulē slavenāko land art mākslinieku Kristo un Žannas Klodas retrospekcija Urbānie projekti
Parīzes galerijā Templon no 13. janvāra līdz 10. martam būs skatāma franču mākslinieku dueta Pjēra un Žila izstāde Iztēlotais laiks/Le temps imaginaire
Par izstādi Mākslas dumpis. Pēcpadomju akcionisms/Art Riot: Post-Soviet Actionism, kas ir skatāma Sāči galerijā Londonā, stāsta ekspozīcijas kurators, Krievijas laikmetīgās mākslas speciālists Marats Geļmans
Atraušanās no realitātes draud ar baismīgām sekām. Saruna ar mākslinieku Oļegu Kuļiku, kura leģendārās performances iedvesmojušas zviedru režisoru Rūbenu Estlundu uzņemt filmu Kvadrāts
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā izstāžu zālē no 8. decembra būs apskatāma izstāde YOU’VE GOT 1243 UNREAD MESSAGES. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze, "poētisks atsegums analogā laikmeta kultūrslānī", kad sevis paša un citu meklējumi notika analogā, nevis digitālā vidē, stāsti par personīgo atmiņu kultūru, savstarpēju tīklošanos un eksperimentālu jaunradi pagājušā gadsimta 60.–70. gados, kad arvien lielāka sabiedrības daļa sāka arī ikdienā izmantot mehāniskās reprodukcijas un datu aprites ierīces: telefonus, rakstāmmašīnas, kompaktās fotokameras, teikts izstādes aprakstā.