Latvijas robežsardze ir saņēmusi vairākus zvanus no krievu valodā runājošām personām par iespējām ieceļot Latvijā, kas varētu būt saistīts ar kaimiņzemē izsludināto daļējo mobilizāciju, tomēr pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma mēģinājumi iekļūt Latvijā pat varētu samazināties, trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē atzina Valsts robežsardzes Robežpārbaudes un imigrācijas kontroles pārvaldes priekšnieks Rinalds Belijs.
Latvijas mediju vidē pietrūkst krievvalodīgajiem iedzīvotājiem adresēta daudzpusīga, no žurnālistikas kvalitātes viedokļa profesionāli veidota satura, kas spētu uzrunāt lielas nelatviešu auditorijas grupas, Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētījumā Krievijas publiskā diplomātija Latvijā: mediji un nevalstiskais sektors norādījusi Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne.
Vairāk nekā 20 gadus Latvijas sabiedrība bija un vēl joprojām tiek iedalīta pēc nacionālās piederības - krievvalodīgajos un latviešos. Taču bruņotais konflikts Ukrainā izgaismojis viedokļu atšķirības arī pašas krievvalodīgo kopienas ietvaros, svētdien, 21.septembrī, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.
Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un likuma varas jautājumos Konstantīns Dolgovs ar savu 13.septembra uzrunu, kurā cita starpā ir pausts viedoklis par Latvijas skolām un kas publicēta Krievijas Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē, vēlreiz pierādījis, ka viņam nav izpratnes par reālo situāciju Latvijas Republikā, tās politiku un tiesību normām, norāda Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.
Baltijas valstis baidās, ka Krievija pēc agresijas Ukrainā var savu uzmanību koncentrēt uz Baltijas krievu kopienām, otrdien atzinis britu laikraksts Financial Times."Politikas veidotājus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā nekas nenodarbina vairāk par bailēm, ka Krievija pēc politiskā un militārā iebrukuma Ukrainā rīkos iebiedēšanas kampaņu pret trim Baltijas valstīm," norāda laikraksts.
Pagājušajā nedēļā uzmanību piesaistīja vispirms Igaunijas un Krievijas, tad arī mūsu interneta portālos publicētā ziņa, ka pazīstamais krievu roka žurnālists un mūzikas kritiķis Artemijs Troickis nolēmis pamest Krieviju un apmesties uz dzīvi Tallinā, kur strādāšot universitātē. Eesti Paevaleht viņš esot izteicies, ka pamet savu valsti, jo histēriskā militārisma un agresijas gaisotnē kļuvis psiholoģiski grūti dzīvot.
Vairāki ietekmīgi ASV mediji apjomīgos rakstos vērtējuši Krievijas radītos draudus kaimiņvalstīm, lielu uzmanību pievēršot Latvijai un tā dēvētajiem krievvalodīgajiem.ASV nedēļas žurnāls_ Time _plaši apraksta Latvijas "krievvalodīgo" integrācijas problēmas un sabiedrības bažas par Kremļa iespējamajiem plāniem Baltijas valstīs.
Latvijā sarosījusies eiropeiski noskaņotā krievvalodīgo daļa – iecerēts veidot Eiropas krievu kustību, svētdien vēsta TV3 raidījums _Nekā Personīg_a.Viens no ieceres autoriem ir bijušais laikraksta Čas žurnālists Igors Vatoļins. Viņš raidījumam Nekā Personīga skaidro, ka dibināmās organizācijas mērķis būs parādīt Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka Latvijā ir arī eiropeiski noskaņoti krievi, un sauja radikāļu nepārstāv visu Latvijas krievu kopienu.