Parasti latvieši nedala krievvalodīgo kopienu krievos, baltkrievos, ukraiņos. Taču, saasinoties konfliktam Ukrainā, nāca apjausma - arī krievvalodīgie ir dažādi, domā dažādi, uzvedas dažādi un ir ar atšķirīgu pārliecību. Konflikts Ukrainas dienvidaustrumos savā ziņā panāca to, ko nespēja neviena sabiedrības integrācijas programma. Latvieši nostājās noteiktas krievvalodīgo sabiedrības daļas pusē. Atbalstu ieguva tie, kas atbalsta Kijevu, galvenokārt - vietējie ukraiņi. Mikola Pavļuks pirms dažiem gadiem nomainīja Ukrainas pilsonību pret Latvijas. Vēl pirms pusgada viņš savu laiku galvenokārt pavadīja krieviski runājošu cilvēku sabiedrībā. Pavļuks skaidro, ka krievi ir tuvāki pēc mentalitātes, arī pati krievu valoda viņam ir kā otrā dzimtā. Bet nu jau pusgadu viņš runā tikai latviski, kaut gan šo valodu pilnībā nepārvalda, vai arī ukraiņu valodā - kam vajadzēs, tas sapratīs. Krieviski viņš vairs nerunā.Šis piemērs spilgti ilustrē pārmaiņas, ko vietējo krievvalodīgo kopienā viesusi karadarbība Ukrainā, radot iepriekš nebijušu konfliktu starp vietējiem ukraiņiem, kā Mikola Pavļuks, un tādiem cilvēkiem, kas Rīgas centrā vāc ziedojumus neviena starptautiski neatzītajām "tautas republikām" Ukrainas austrumos. Šie cilvēki par savu taisnību ir tik pārliecināti, ka pat gatavi atteikties no draugiem, kuriem ir atšķirīgs viedoklis, ziņo Nekā Personīga.Konflikts Ukrainas Dienvidaustrumos ir sadalījis arī krievvalodīgo interneta sabiedrību, turklāt virtuālajā vidē sadalījums ir daudz izteiktāks. Tur cilvēki nekautrējas izteikties tiešāk, saka to, ko aci pret aci nekad neuzdrīkstētos. Ar to saskāries pazīstamais žurnālists Vladimirs Stešenko, kurš daudzus gadus strādājis izdevumoes Padomju Jaunatne un Vestji Segodnja. Vienā dienā pavisam negaidīti viņš zaudēja daļu draugu un kolēģu, jo "neapdomīgi" atbalstīja Kijevas valdību sociālajā vietnē.Vēl viens piemērs - Valentīns un Oksana apprecējās pirms gada. Laulība bija laimīga līdz brīdim, kad Ukrainā sākās karš. Oksana ir pa pusei ukrainiete un stingri atbalsta oficiālo Kijevas pozīciju. Valentīns ir krievs, viņa dzimtas saknes ir Maskavā, un viņš atbalsta Putina noteikto kursu."Agrāk mēs varējām sastrīdēties ģimenisku iemeslu dēļ, piemēram, naudas pārtērēšana vai kaut kādas nesaprašanās. Mūsu dzīvē tagad ir ienākusi politika. Nekad nebūtu varējis iedomāties, ka vēl arī politika kļūs par ģimenes strīdu iemeslu," raidījumam _Nekā Personīga _atklāj Valentīns.Šķelšanās vērojama arī Nepilsoņu kongresa rindās, kad daļa no organizācijas biedriem ukraiņiem nevēlējās parakstīt deklarāciju, ar kuru _Nepilsoņu kongress _nosodīja Ukrainas valdības spēku cīņu pret separātistiem. Rezultātā pēc nedēļu ilgiem strīdiem daži organizācijas biedri paziņoja par izstāšanos. Beigās dokumentu tomēr nepieņēma, un, lai _Nepilsoņu kongress _nesašķeltos, nolemts Ukrainas jautājumu necilāt.
Ukrainas konflikts sašķeļ Latvijas krievvalodīgo kopienu un Nepilsoņu kongresu
Vairāk nekā 20 gadus Latvijas sabiedrība bija un vēl joprojām tiek iedalīta pēc nacionālās piederības - krievvalodīgajos un latviešos. Taču bruņotais konflikts Ukrainā izgaismojis viedokļu atšķirības arī pašas krievvalodīgo kopienas ietvaros, svētdien, 21.septembrī, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.