Krievija darīs visu, lai rastu kompromisus ar Rietumiem krīzē saistībā ar Ukrainu, pirmdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc sarunām ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.
Pieprasīto "drošības garantiju" ietvaros Krievija pieprasa, lai NATO dalībvalstu karavīri atstāj Rumāniju un Bulgāriju, piektdien pirms Krievijas un ASV sarunām Ženēvā paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrija.
Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi krimināllietu pret latviešu publicistu un bijušo Saeimas deputātu Visvaldi Lāci par "nacisma attaisnošanu", ceturtdien pavēstīja komitejas oficiālā pārstāve Svetlana Petrenko. Atbilstoši Krievijas Izmeklēšanas komitejas ziņām Lācis 2017. gadā atkārtoti izdevis grāmatu Latviešu leģions patiesības gaismā.
Ar granātmetēju sestdienas naktī sabojāta Ukrainas televīzijas kanāla ēka pēc tam, kad kanāls paziņoja par plāniem pārraidīt pretrunīgi vērtētu dokumentālo filmu par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Uzbrukums kanālam 112 Ukraine notika ap plkst. 3.40, un amatpersonas to klasificējušas kā terorismu. Neviens incidentā nav cietis, bet ir sabojāta izkārtne uz kanāla biroju ēkas fasādes, informēja policija. Granātmetēju uzbrucēji pametuši notikuma vietā.
Lietuvas robežsargi pie Krievijas un Baltkrievijas robežas sāks izmantot pretdronu ierīces, ziņu aģentūrai BNS pastāstījis Valsts robežapsardzības dienesta preses sekretārs Ģiedrjus Mišutis. Pēc viņa teiktā iegādātas trīs šādas ierīces, kas maksājušas gandrīz 27 000 eiro. Tās paredzēts izmantot vietās, kur novērots visvairāk neatļautu bezpilota lidaparātu lidojumu.
Daugavpils ir multikulturāla pilsēta, tāpēc pilsētas svētkos ir vieta māksliniekiem no Krievijas, turklāt pasākumos piedalās arī pietiekami daudz Latvijas mākslinieku, aģentūrai LETA, komentējot biedrības Latgolys Saeima paustās bažas par plašu kaimiņvalsts mākslinieku pārstāvniecību pasākumos lielākajās Latvijas pilsētās, atzina Daugavpils vadības pārstāvji.
Protestējot pret balsstiesību atjaunošanu Krievijai Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (EPPA), Baltijas un vēl četru valstu delegācijas šonedēļ nolēma pārtraukt dalību Strasbūrā notiekošajā EPPA sesijā un atgriezties mājās, lai konsultētos ar savas valsts valdību un parlamentu par kopīgu rīcību nākamajās sesijās. Tikmēr Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) Saeimas frakcija jau uz tuvāko parlamenta ārkārtas sēdi, kas gaidāma 8. jūlijā, gatavo lēmuma projektu par Latvijas darbības apturēšanu EPPA. Jāpiebilst, ka NA ir vienīgā frakcija, kurai nav pārstāvja delegācijā EPPA, – Latvijai ir seši delegāti, no kuriem trim ir balsstiesības. Visi trīs – Linda Ozola (JKP), Boriss Cilevičs (Saskaņa) un Marija Golubeva (AP) – balsoja pret balsstiesību atjaunošanu.
NATO valstu aizsardzības ministri trešdien vienojušies par politiskiem un militāriem pasākumiem, lai uzlabotu alianses aizsardzību gadījumā, ja izjuks Līgums par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INF līgums). Ministri nolēmuši, ka alianse pārskatīs savu pretgaisa un pretraķešu aizsardzību, kā arī izlūkošanas pasākumus, ja Maskava līdz 2. augustam neatteiksies no spārnotajām raķetēm 9M729.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs otrdien mudinājis Krieviju līdz augustam iznīcināt tās jauno raķeti 9M729/SSC-8, pretējā gadījumā brīdinot ar pastiprinātu sabiedroto klātbūtni Eiropā.
Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) lēmums atjaunot Krievijas delegācijas balsstiesības ir apkaunojošs, otrdien paziņojusi Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida. Lēmumu nosodīja arī Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri.