Krāpnieki, lai izmānītu naudu, trešdien masveidā izsūta e-pastus Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka vārdā, viņu gan maldīgi saucot par civilās gvardes vadītāju, brīdina informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv".
Iedzīvotāji aicināti uzmanīties no krāpnieciskām reklāmām, kurās, izmantojot AS "Latvenergo" logo un valsts amatpersonu vārdus, cenšas izvilināt personu datus, lai sazinātos un izkrāptu naudu, aģentūrai LETA pavēstīja "Latvenergo" pārstāvji.
Šī gada četros mēnešos izkrāpto līdzekļu apmērs četru Latvijas lielāko banku klientiem, kuri paši apstiprināja maksājumus, sasniedza 2,4 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas darbinieki apturējuši noziedzīga grupējuma darbību, kurš nodarbojās ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, aģentūru LETA informēja VID pārstāvji.
Pēdējā mēneša laikā palielinājies krāpnieku uzbrukumu skaits, veidojot viltus "Luminor Bank" internetbankas mājaslapas "Google" meklētājā, aģentūru LETA informēja bankas pārstāvji.
2021. gada laikā izkrāpto līdzekļu apmērs četru lielāku banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumu, pārsniedza 11 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati. Viens no krāpšanas veidiem ir tā saucamā romantiskā krāpšana, kad blēži sākumā apvārdo upurus ar skaistiem solījumiem un sapņainām nākotnes ainām, un tad izgaist, tiklīdz kontā ieripojuši vairāki tūkstoši eiro “lidmašīnas biļetēm” vai “konta atbloķēšanai”. Apskatām reālus romantiskās krāpšanas piemērus Latvijā un dalāmies ar
SEB bankas Drošības pārvaldes vadītāja Mārča Pelča ieteikumiem, kā neiekrist slazdā.
Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes policisti brīdina par viltus aizdevējiem internetā, kuri patiesībā, visticamāk, ir krāpnieki, aģentūru LETA informēja VP Vidzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Zane Vaskāne.
Tehnoloģiju attīstība sniedz neiedomājamas iespējas visiem, kas tās prot izmantot, diemžēl tās arī saasina aizvien pieaugošo problēmu – personas datu izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos. Lielākā problēma šādos gadījumos ir tā, ka krāpniekus ir ļoti sarežģīti identificēt un izkrāptos datus vai līdzekļus – atgūt. Krāpnieku izmantotās metodes kļuvušas izsmalcinātākas, pārdomātākas, tiek pielietoti daudzveidīgi un efektīvi paņēmieni, kā rezultātā vairums cilvēku iekrīt ļaundaru izliktajās lamatās.
Palielinoties tendencei iepirkties internetā, ko pēdējā laikā tikai pastiprinājusi Covid-19 pandēmijas izplatība, nesnauž arī krāpnieki, turpinot radīt aizvien jaunus viltus interneta veikalus. Bieži tajos preces tiek piedāvātās par lētākām cenām, radot ilūziju par it kā izdevīgu iepirkšanos. Kam pievērst uzmanību, lai neiekristu krāpnieku nagos, skaidro Luminor krāpšanās novēršanas eksperts Anrijs Šmits.
