Somijas izglītības reformators Pasi Sālbergs palīdzējis izveidot sistēmu, ko daudzi uzskata par labāko pasaulē. Viņš uzsver, ka Latvijas galvenais izaicinājums ir nodrošināt izglītības reformu pēctecību. Sālberga padomos jau ilgus gadus ieklausās daudzu valstu izglītības politikas veidotāji. Protams, katrai valstij nepieciešams individuāls risinājums, taču viena recepte izglītības kaišu ārstēšanai ir universāla - izvirzīto mērķu pēctecība, ko Sālbergs "izraksta" arī Latvijai.
Debatēs par izglītības sistēmu iezīmējas divas nevēlamas
tendences: tās ir ļoti personalizētas (publiskas vārdu kaujas starp
faktiski dažiem cilvēkiem) vai arī ir tik nozares profesionāļiem
vien saprotamas, ka pat ieinteresētā publikas daļa vairs īsti
nesaprot, vai strīds ir par kokiem vai mežu.Uz šāda fona nav jābrīnās, ka teju maz apspriests paša ministra
publisks atzinums, ka līdzšinējais modelis "nauda seko skolēnam"
izrādījies nepilnīgs.
Gala lēmums par reformām skolu sistēmām ir jāpieņem pēc sarunām
ar novadiem un pilsētām, un reģionālās vizītes ir ļoti laba iespēja
apspriest šos jautājumus, pēc vizītes Vidzemes reģiona izglītības iestādēs sacīja izglītības un zinātnes ministrs Vjačelsavs Dombrovskis (RP).
Bērni un jaunieši, kuru ģimenes atgriežas uz dzīvi Latvijā, nereti sastopas ar situāciju, kad ir ļoti grūti
pielāgoties mācībām Latvijas skolās. Mācību forma Latvijā var pat ļoti atšķirties
no tās, kā bijis skolās iepriekšējā mītnes zemā.
Starp šībrīža
aktualitātēm Latvijā ir izglītības reformas un nesenās dižķibeles pārvarēšanas
risinājumi, un zināmu vielu pārdomām var dot atskats vēsturē - tajā, kāda bija
Latvijas izglītības sistēma 30. gados.
Augstākās izglītības sistēmas sagatavoto speciālistu neatbilstība darba tirgus vajadzībām Latvijā ir labi zināma tēma. Ekonomikas ministrijas prognozes ir pavisam drūmas: saglabājoties pašreizējai sagatavošanas struktūrai, 2020. gadā «pārprodukcija» humanitārajās zinātnēs un mākslā būs 3500, sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās - 24 100 jauno cilvēku. Tomēr liekas, ka tā nav tikai Latvijas problēma, kas sakņojas specifiski lokālos iemeslos.
Rīgas 40.vidusskolas krievu valodas un literatūras skolotājs, PCTVL biedrs un bijušais Rīgas domes deputāts Vladislavs Rafaļskis radio Baltkom ēterā atzinies, ka nav lojāls Latvijas valstij, un 2004.gadā realizētā izglītības reforma ir izgāzusies.
Roberts Ķīlis, būdams izglītības un zinātnes ministrs, nācis klajā tikai ar skaļiem paziņojumiem un mēģinājis savām reformām piesavināties idejas, kas bijušas jau pirms viņa, uzskata Latvijas studentu apvienības vadītājs Edvards Ratnieks.
Esošā augstākās izglītības sistēma, kurā ir trešdaļa budžeta vietu un pārējie ir spiesti ņemt banku kredītus, sabiedrībā atražo nevienlīdzību un liedz jauniešiem studēt to, ko tie patiešām gribētu, portālam Diena.lv atzina izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
«Universitātes grāds mūsu
sabiedrībā tiek uztverts kā ļoti svarīgs sasniegums. Iznāk, ka aptuveni puse
vai vairāk singapūriešu iegūst universitātes izglītību. No 100%, kas mācās sākumskolā,
aptuveni 25% vēlāk studēs universitātē Singapūrā, 25% ārzemēs, bet atlikušie
50% ies uz tehnikumiem,» intervijā Dienas žurnālistam Aigaram Lazdiņam pastāstīja
Singapūras Nacionālās universitātes (SNU) rektora vietnieks un mācību
prorektors Taņs Enčje.
Savā jaunākajā videoblogā izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis skaidro ķeršanos pie skolotāju motivācijas sistēmas sakārtošanas, tai skaitā jautājuma par pedagogu atalgojumu, aicinot mācībspēkus iesaistīties diskusijā.