Latvijas skolēnu skaits ir pietiekams tikai 130 vidusskolu nokomplektēšanai, pētījumā par optimālo mūsdienu skolu tīklu Latvijā secināja ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.
"Latvijas uzņēmumu investīcijas pētniecībā un attīstībā rāda, ka neesam sasnieguši inovāciju mērķi, izsakot to procentos no iekšzemes kopprodukta," intervijā Magdai Riekstiņai norāda Ministru prezidenta biedrs un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība).
Latvijā iedzīvotājus no mācīšanās pamatā attur laika un naudas trūkums, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aptauja par iedzīvotāju iesaistīšanos formālās un neformālās izglītības programmās 2016.gadā.
Pilotprojekta eksāmenos dabaszinātnēs rezultāti ir likumsakarīgi pašreizējai izglītības sistēmai, uzskata Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) prorektors profesors Uldis Sukovskis. Šogad skolēni uzrādījuši vājākus rezultātus, un nākamgad šāda izmēģinājuma eksāmena vairs nebūs. Patlaban nav skaidrs, vai tas varētu kļūt par obligāto eksāmenu vidusskolas beidzējiem.
Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju nākusi klajā ar priekšlikumu kā vienu no obligātajiem izvēles priekšmetiem vidusskolās ieviest valsts aizsardzības mācību, kur cita starpā skolēni varēs apgūt arī iemaņas apieties ar ieročiem. Diskusijas par šo tēmu bijušas arī iepriekš, taču šoreiz jautājumu apspriež jau nopietnāk. Atbildīgās amatpersonas gan atzīst, ka priekšā vēl daudz darāmā. Savukārt daļa Dienas uzrunāto vidusskolu direktoru par konkrēto ieceri nav sajūsmā – skolēni jau tā ir pārāk noslogoti.
Pieeja, kā mācīt, lai tas jauniešiem būtu gan saistoši, gan aizķertos apziņā, mainās ne vien vispārējā izglītībā, bet arī augstskolās. Šodienas studenti vairs nav gatavi akceptēt docētājus, kas iesoļo auditorijā, atver grāmatu un lekciju vienkārši no tās nolasa. Tāpēc ikviena augstskola domā, kā audzēt pedagoģiskās prasmes saviem docētājiem, kuri nāk gan no akadēmiskās vides, gan no dažādu nozaru praktiķu pasaules. Būt kādas jomas ekspertam ir par maz – jāprot savas zināšanas arī nodot citiem.
Par izglītības kvalitāti, Latvijas biznesa konkurētspēju un pakalpojumu eksportu ar kompānijas Accenture vadītāju Latvijā Maksimu Jegorovu sarunājas Romāns Meļņiks
Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā ekspertu darba grupa jau kādu laiku strādā pie jaunākās nozares reformas. Jāsaka jaunākās, lai neteiktu – kārtējās. Šī reforma paredzēs daudz un dažādas izmaiņas – viena no būtiskākajām – obligātās izglītības apguve no sešu gadu vecuma. Un šeit rodas būtisks jautājums, vai skolas vispār ir gatavas uzņemt sešgadniekus? Nemaz nerunāsim par psiholoģiskajiem aspektiem, bet par mācību saturu, kas attiecīgi ir jāreorganizē, un, protams, par telpām, tā Rīgas 64. vidusskolas direktora pienākumu izpildītāja Ilze Ose.
Ministru kabinets otrdien apstiprināja 2017./2018.mācību gada, semestru un skolēnu brīvlaiku sākuma un beigu laiku skolās, kas īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas Latvijā.
"Pirms pieņemam kādu likumu, vajag precīzu analīzi un pētījumu - būs vai nebūs pozitīvas izmaiņas un ieguvumi," intervijā Dzintrim Kolātam pauž Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) rektore Daina Voita un augstskolas Studiju attīstības un organizācijas daļas vadītāja Dace Kazāka.
