Šis ir lielākais iepirkums Latvijas valsts vēsturē. Turklāt ir nepareizi to censties pasniegt tikai kā iespēju notērēt savu un Eiropas naudu, lai nopirktu sev nepieciešamos vilcienus, kā to pašreiz ir mēģināts pasniegt.
Ārkārtas sēdē Saeima ir pieņēmusi izmaiņas likumā par tautas nobalsošanu. Daudz un karsti tika debatēts par likuma grozījuma iemesliem – referendumiem, kas nu kā jūras vilņi negaisā veļās pāri Latvijai un draudot aizskalot visu, kas vēl tajā ir palicis. Tāpēc, ar "cēlu nolūku' novērst šādas iespējamās sekas, Saeimā tiek steigts pieņemt šos likuma grozījumus.
Latvijas Hipotēku un Zemes banka (LHZB) tika pārdota steigā un slepenībā, bet lielākā daļa par tās pamatkapitāla palielināšanu nobalsojušie deputāti vispār nav sapratuši, par ko balso, intervijā Neatkarīgajai pauž Saeimas deputāts un ekonomists Ivars Zariņš (Saskaņas centrs).
Pēdējā laikā tiek daudz diskutēts par Latvijas līdzdalību Visaginas AES projektā. Pirmais emociju un skaisto deklarāciju vilnis nu ir noskrējis, un pamazām sāk parādīties arī racionālais šajā diskusijā. Bet, lai kā atbildīgās amatpersonas censtos slēpties aiz faktiem, ka daudz kas vēl nav skaidrs, ka informācijas, lai pieņemtu un atbildētu par saviem lēmumiem vēl nav pietiekami, tomēr ir acīmredzami, ka Latvija šajā projektā atkal izpilda _pasīvā partnera lomu _attiecībā pret saviem kaimiņiem.
Izpratne par līgumu "par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā" jeb tā saukto Eiropas fiskālās disciplīnas līgumu tiek nozīmīgi primitivizēta, uzstājīgi diskutējot tikai ap līgumā pieminētajiem fiskālajiem robežparametriem (valsts parāds -60%, budžeta strukturālais deficīts - 0,5%). Tiek runāts par to cik veiksmīga Latvija ir šo parametru izpildē, un tāpēc Latvijai ir jābūt starp pirmajiem, kas to ratificē un uzskatāmi demonstrētu savu gatavību Eiropai.
Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas darba sludinājumā aizliedz norādīt nepieciešamību pēc konkrētas svešvalodas prasmes, izņemot gadījumus, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai._ Saskaņas centra _deputāts Ivars Zariņš uzskata, ka grozījumi ir nepārdomāti un neveiksmīgi.
Deputāts Ivars Zariņš (Saskaņas centrs) pauž gandarījumu, ka valdība ir ieklausījusies opozīcijas priekšlikumā, kurā tā ieteica veikt tādas izmaiņas darbaspēka nodokļos, kuras, pirmkārt, nodrošinātu nozīmīgāku nodokļu samazinājumu ģimenēm ar bērniem, kurās kāds no vecākiem strādā."Tomēr, lai šie valdības piedāvātie grozījumi nākotnē samazināt darbaspēka nodokļu nastu nepaliktu atkal tikai kā kārtējie skaistie valdības solījumi, gadījumā, ja valdība neiesniegs atbilstošus likuma grozījumus apstiprināšanai Saeimā, tad es aicināšu opozīciju tos sagatavot un iesniegt valdības vietā", tā norāda Zariņš, piebilstot, ka solījumu izpilde ir ļoti rūpīgi jākontrolē arī Latvijas nodokļu maksātājiem.
Saeimā aizvadītajā nedēļā pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Pensiju likumā. Nenoliedzami, lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas (SAS) ilgtspēju, ir nepieciešamas izmaiņas. Nenoliedzami ir arī tas, ka šādiem grozījumiem ir jābūt vispusīgi izvērtētiem un pamatotiem, jo tie atstās nozīmīgu ietekmi uz lielu sabiedrības daļu.
Politiķi ir panākuši vienošanos par to, ka Saeimas Enerģētikas apakškomisiju varētu vadīt Saeimas deputāts, bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas loceklis Ivars Zariņš (SC), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
