Francijas kultūras ministre Flēra Pelerina izraisījusi spraigas debates sociālajos tīklos, atzīstoties, ka divu gadu laikā nav izlasījusi nevienu romānu.
Tas, ka grāmatu tirāžas latviešu valodā interneta laikmetā kļūst arvien mazākas, nav vairs nekāds noslēpums, turklāt jaunieši, dzīvojot 140 raksta zīmju laikmetā, garus tekstus lasa arvien mazāk. Tas liek mainīties arī grāmatu izdevējiem, meklējot un piedāvājot citas alternatīvas. Ja tā dēvēto lielo valodu grāmatu izdošana vēl ir rentabla, jo vienmēr varēs atrast pircējus arī nišas produktiem, tad kvalitatīvu tekstu izdošana Latvijā ir apdraudēta tieši mazā pieprasījuma un augsto izmaksu dēļ - lasītājs bez valstiska atbalsta grāmatu nozarei iegādāties grāmatas vairs vienkārši nespēj atļauties.
Pagājušajā piektdienā Gaismas pils plauktos tika ieliktas pēdējās grāmatas un atvesti pēdējie materiāli no visām piecām Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkām, ceturtdien žurnālistiem paziņoja LNB direktors Andris Vilks.
Annas Šmites dzīvoklī valda ideāla kārtība. Uz balkona sārtiem ziediem krāšņi izrādās sarkanas pelargonijas. Pie sienām dēla Pētera gleznas un grafikas. Malkojot kafiju ar mājasmātes izcepto franču rausīti un biezpiena plātsmaizi, saruna rit raiti. Novēloti apsveicu Annu Šmiti ar balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā, ko viņai kā ilggadējai LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas darbiniecei pavasarī pasniedza Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Kopumā uz _Gaismas pili _šobrīd pārvesti 85% krājuma, portālu Diena.lv infomēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts.
Uz Gaismas pili līdz šim pārvietoti 70% kopējā krājuma, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts.
Eksperti pēc dažādu testu veikšanas ar 99,9% ticamību apstiprinājuši, ka Hārvarda universitātes bibliotēkas plauktā atrodamā 19.gadsimtā izdotā franču rakstnieka Arsēna Useja grāmata Des destinees de l'ame tik tiešām ir iesieta cilvēka ādas vākos, vēsta CNN.Konkrētā kopija ir autora dāvinājums vienam no viņa draugiem – doktoram Ludovikam Bulandam, kurš bijis liels grāmatu mīļotājs.
Joprojām pasaulē dzīvo cilvēki, kuri vairāk priecājas Ziemassvētkos dāvināt un saņemt grāmatas un mūziku, nevis tosterus un putekļsūcējus. Arī KDi redakcija
Rīgas Porcelāna muzejs izdevis grāmatu Rīgas porcelāns. Sīkplastika. 20. gadsimta 50.–90. gadi, kurā apkopota šobrīd pilnīgākā informācija par savulaik populārajām un iemīļotajām Rīgā ražotajām porcelāna figūriņām.