Latvijas ekonomikas izaugsmes dati turpinājuši priecēt arī pagājušo gadu noslēdzošajā ceturksnī. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pēc kalendāri neizlīdzinātajiem datiem 2017. gada pēdējos trijos mēnešos salīdzinājumā ar analogu laika periodu 2016. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaudzis par 4,2%.
Pēdējā laikā Latvijā inflācija kļuvusi ievērojami lēnāka. Tomēr līdz ar mūsu valstī vērojamo ekonomiskās aktivitātes bumu jau tuvākajos mēnešos tā atkal varētu krietni vien pieaugt, otrdien lasāms avīzē Diena.
Latvijas ekonomika ir mērogos maza. Mūsu valsts atrašanās Eiropas Savienībā un eirozonā to cieši saista ar dažādiem ārējiem faktoriem, tiem veicinot gan strauju tautsaimniecības attīstību, gan jutīgumu pret dažādām globālām finanšu krīzēm. Daudziem atmiņā aizvien ir iepriekšējās desmitgades nogales ekonomiskā krīze un ar to saistītās finanšu blaknes, kuras turpinājušās arī šajā desmitgadē. Tomēr šobrīd globālie faktori ir labvēlīgi gan uzņēmumiem, gan pastarpināti arī mājsaimniecībām, turklāt pagaidām ir cerības, ka šis gads ekonomiskajā aspektā varētu būt vēl labāks par nule kā aizgājušo.
Gada inflācija ir sākusi atslābt, novembrī sarūkot trešo mēnesi pēc kārtas – līdz 2.7%. Tā visdrīzāk turpinās samazināties decembrī, jo pērn decembrī mēneša inflācija bija 0.6%, kas ir daudz, jo parasti šajā mēnesī cenu līmenis ir diezgan plakans. Šogad gada vidējā inflācija varētu būt 2.9%.
Decembris mazumtirdzniecībā ir aktīvākais gada mēnesis, tāpēc arī kurjerpastu darbiniekiem ir darba pilnas rokas, ņemot vērā, ka ekomercijas pieauguma apjomi ir būtiski lielāki nekā vidēji mazumtirdzniecības nozarē.
Vācijas Ekonomikas ekspertu padome trešdien būtiski paaugstināja valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, vienlaikus gan norādot, ka topošajai valdībai nāksies īstenot plašus pasākumus stabilas ekonomikas augšupejas nodrošināšanai.
"Pēc augusta izcilajiem rezultātiem apstrādes rūpniecībā šajā nozarē bija gaidāms neliels atplūdums septembrī. Augustā gandrīz visās nozarēs veiksme ražošanas faktorus vienlaikus ietekmēja augšupvērsti. Tas tā nevar turpināties mūžīgi," raksta Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. Publicējam eksperta viedokli par rūpniecības izlaidi 2017. gada septembrī.
Lai gan Latvijas ekonomikas attīstība ir uzņēmusi apgriezienus, pagaidām nav lielu ekonomikas pārkaršanas draudu, līdz ar to nav arī vajadzības iedarbināt instrumentus ekonomikas attīstības bremzēšanai, piemēram, iesaldējot valsts pārvaldē strādājošo algas, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Pēc tam, kad gada pirmais ceturksnis salīdzinājumā ar pirmo ceturksni pērn Latvijai vainagojies ar 4% vērtu iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu, arī nākamie mēneši izcēlušies ar aktivitāti rūpniecībā un būvniecībā, kā arī mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma tempu kāpumu.
Nodokļu reformas mērķis bija paātrināt ekonomikas izaugsmi līdz 5% gadā. Šodien uzzinājām, ka ekonomika šo mērķi sasniegusi, tā teikt, bez valdības atļaujas. Provizoriskie dati liecina, ka lielāko devumu izaugsmē sniegusi svarīgākā eksporta nozare — rūpniecība, tātad attīstības paātrinājums ir ilgtspējīgs.