Šā gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta ASV Stenforda universitātes zinātniekiem Polam Milgromam un Robertam Vilsonam par izsoļu teorijas pētījumiem.
Latvijai kopā ar Ziemeļvalstīm, Igauniju un Nīderlandi ir labas ekonomiskās pielāgošanās spējas Covid-19 krīzes laikā, kas daļēji ir pateicoties digitalizācijas rādītājiem, liecina Eiropas Reģionu komitejas gada ziņojums par reģionālo un vietējo barometru.
Patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijā saglabājušās nemainīgas, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2019.gada septembri - patēriņa cenas sarukušas par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību ierobežot papildus ekonomikas stimulēšanas pasākumus, jaunākajā monitoringa ziņojumā norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Pasaules un arī tieši Latvijas ekonomiskā attīstība nonākusi savdabīgās krustcelēs. No vienas puses, ir cerības uz jau vasarā notikušās ekonomiskās atgūšanās turpinājumu, savukārt, no otras puses, – ar Covid-19 saslimušo skaits pasaulē turpina pieaugt, un ir ticams, ka nāksies domāt par vēl stingrākiem sabiedrisko aktivitāti ierobežojošiem pasākumiem, kas kopējo ekonomisko situāciju vērsīs negatīvā virzienā.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma prognozi šim gadam, taču, ERAB vērtējumā, valsts ekonomikas lejupslīde būs straujākā Baltijas valstīs.
Laikā, kad Covid-19 izplatība radījusi ievērojamu postu ne vienā vien pasaules valstī un globālais ekonomikas kritums šā gada otrajā ceturksnī sasniedzis 6%, bet daudzās Rietumeiropas valstīs ekonomiskais kritums tuvojies 20% vai pat ir pārsniedzis 20% atzīmi, Latvijā ir uzņēmumi, kuri var lepoties ar veiksmīgiem saimnieciskās darbības rādītājiem un prasmi nostiprināties eksporta tirgos.
Aplūkojot dažādus sociālekonomiskos procesus, nereti Latviju mēdz salīdzināt ar abām pārējām Baltijas valstīm. Šoreiz Diena aptaujāja ekspertus par atpūtas, kultūras un izklaides nozares nozīmi Lietuvas un Igaunijas tautsaimniecībā.
Finansiālais valsts atbalsts Covid-19 ietekmē sagrautajai tūrisma nozarei beigsies šā gada beigās. Daļa uzņēmumu un viesnīcu jau aizvērušās, taču tie, kas palika, cerēja, ka izdosies noturēties vismaz līdz nākamajam pavasarim, kad ierasti šajā nozarē sākas lielāka rosība. Tomēr nu jau arvien atklātāk atbildīgajās ministrijās, kurās nozare meklējusi atbalstu, mudina vienkārši pārkvalificēties. Papildu naudas tiešā veidā vairs nebūšot, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Iespaidīgais ekonomikas kritums, kura rezultātā atsevišķās valstīs tautsaimniecība šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn sarāvusies pat par 20%, var likt nākotni zīmēt visai apokaliptiskās krāsās. Tomēr ekspertu skatījums uz situāciju nav tikai dramatisks vien, un līdzās problēmām tiek saredzētas arī atgūšanās perspektīvas.
Aptuveni divas trešdaļas – 67% – aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir izjutuši Covid-19 krīzi, bet 29% uzskata, ka viņus šī krīze nav skārusi. To, iepazīstinot ar Vēlētāju gaidu pētījuma rezultātiem, uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) trešdien samazināja pasaules ekonomikas krituma prognozi šim gadam, ņemot vērā valstu pūliņus koronavīrusa pandēmijas radītās negatīvās ietekmes mazināšanai.