Problēmas, kas patlaban satrauc
daudzus cilvēkus, ir saistītas ar
militārajiem konfliktiem un
ekonomisko nestabilitāti, savukārt klimata tematika un ilgtspēja
aizvirzījusies otrajā plānā.
Dienvidamerikas valstī Ekvadorā šā gada 16. novembrī notika referendums, kurš tostarp tika uzskatīts par būtisku ne tikai Ekvadorai, bet arī visai Latīņamerikai – kā signāls par tendencēm šā reģiona valstu sabiedrību noskaņojumos.
Pēdējo nedēļu laikā savu ārpolitisko aktivitāšu un lielvaru intereses dēļ uzmanības centrā ir nonākušas bijušās PSRS Centrālāzijas jeb Vidusāzijas reģiona valstis un pirmkārt jau pati labklājīgākā no tām – Kazahstāna.
Ierasti nedēļa no 11. līdz 18. novembrim Latvijā tiek aizvadīta emocionāli pozitīvi pacilātās, svinīgās un patriotiskās noskaņās un sajūtās. Taču nav gluži tā, ka patriotiskās noskaņas piedzīvojam tikai šo vienu nedēļu no brīža, kad kopā ar ģimeni, draugiem un paziņām dodamies uz Daugavas krastmalu un aizdedzam svecītes pie Rīgas pils mūriem vai daudzviet citur Latvijā.
Viens no nemainīgi ierastajiem
tematiem Rīgas pašvaldības
politiķu retorikā gan pirmsvēlēšanu periodos, gan tad, kad
jau izdevies iekļūt Rīgas domē
un vēl lielākas veiksmes
gadījumā – arī valdošajā koalīcijā un kādas
komitejas vadībā, ir drošas un ērtas pārvietošanās nodrošināšana pilsētniekiem un Rīgas
viesiem.
Iepriekšējā nedēļā plašu ažiotāžu izraisīja Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Baltajā namā. Par tās rezultātu kļuva Ungārijas būtībā izslēgšana no virknes ASV sankciju.
Diskusijās par mūsu sabiedrībai svarīgām vērtībām, kas šoruden norisinās visai intensīvi, laiku pa laikam tiek pieminēta Latvijas dalība Eiropas Savienībā (ES). Konteksts atkarīgs no katra konkrētā diskutētāja uzskatiem. Ir izskanējuši aicinājumi Latvijai turēties pie eiropeiskām vērtībām, un ir arī pausti viedokļi, ka no citu ES dalībvalstu puses tiekot uzspiests kas tāds, kas īsti neatbilst latviskajai dzīvesziņai.
Novembris mūsu valstī ir
patriotisko noskaņu mēnesis,
kad tiek aktualizēti Latvijas
panākumi – gan tie, kuri patlaban jau ir vēsture, gan tie, kuri
ir aktuāli mūsdienās.
Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju jau izmanto mākslīgo intelektu (MI) – visaktīvāk jaunieši. Digitālā vide Latvijā turpina attīstīties – arvien vairāk iedzīvotāju izmanto elektronisko identifikāciju (88,9%) un MI (35,1%), katrs piektais (20,1%) vērtē un pārbauda tiešsaistē pieejamo informāciju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā iedzīvotāju aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās.
Vairāku nedēļu garumā sabiedrībai nācās (varam arī teikt
– bija unikāla iespēja) vērot, kā
politiķi un arī daļa vienkārši
politiski un sociāli aktīvo ļaužu
izspēlēja komēdiju ar spriedzes elementiem – Stambulas konvencijas
denonsācijas likuma ierosināšanu, ilgstošu
(un patiesībā banālu) likumprojekta apspriešanu un beigās arī pieņemšanu galīgajā
lasījumā.