Mana tante laukos audzē trušus. Tieši tik prozaiski – to mīlīgi pūkainajai dzīvei lemts beigties marinādē un cepeškrāsnī. Lai to mūžs nav bijis veltīgs, svarīgi trusi garšīgi pagatavot, kārtīgi iemarinēt, sautēt...
Uzaugot Kuldīgā, ar skaudību atceros lielo sētas puišu stāstus par to, kā viņi devušies ložņāt uz Riežupes smilšalām, kas tolaik bija brīvi pieejamas. Jāatzīst, ka tas bija bīstams pasākums, bet tieši tāpēc likās īpaši vilinošs. Baltajā smilšakmenī alas izcirstas vairāku gadsimtu garumā, pēc tam daļēji aizbrukušas, tomēr vēl aizvien ir garākais cilvēku veidotais alu labirints Latvijā.
Par veselīgas ēšanas paradumiem viedokļu ir daudz, kaut arī patiesība, kā jau bieži vien arī citās jomās, ir vienkārša. Pirkt un gatavot tik, cik tiešām apēdīsi, to, kas tavai veselībai nāks par labu - svaigu, dabisku, izvairīties no pusfabrikātiem. Ir dzirdēts joks, ka reizēm tomāts, ko liekam savā lielveikala groziņā, ir ceļojis tālāk nekā tu pats jebkad esi bijis, bet ziemas nogalē vitrīnā kārdina it kā pavisam parastas avenes… no Čīles.
Atšķirt savas vājības no nepieciešamībām. Vēlmi kaut ko piedzīvot un sasniegt no tieksmes aizbēgt. Dabiskas tieksmes baudīt dzīvo no maziskas uzkundzēšanās citiem, uz viņu rēķina realizējot savu varu, kas patiesībā ir bailes un kompleksi. Personīgās kļūdas no liktenīgām nejaušībām. Privātu izrēķināšanos vārdos un darbos no profesionālas neitralitātes. Nonākot jau tik filosofiski tālu, sāk izklausīties virspusīgi, dramatiski un garlaicīgi. Bet, atgriežoties pie ievada, vājības sākas ikdienas sīkumos, vai ne?
Aizvien populārāka kļūst dažādu savvaļas augu iekļaušana pavasara sezonas ēdienkartē un ne tikai vecmāmiņu galdā, bet pat smalkos restorānos. Zinām, ka veselīga ir nātru zupa, gārsa un virza salātos, liepu lapiņas un upeņu pumpuri, taču patiesībā ēdams un uzturziņā vērtīgs ir teju viss pļavā atrodamais - salātos, zupās, garšvielās, tējās vai sablenderējot kokteilī kā piedevu. Ar šādiem tādiem izņēmumiem - indīgajiem augiem! Dabas Diena devās uz Latvijas Dabas muzeju un pie zāļu sievas Līgas Reiteres, lai noskaidrotu, ko tad īsti ēst un no kā uzmanīties.
Pagalmā pie omītes mums auga ozols, kā jau parasti pie latviešu
mājas… Pie paša žoga, uz kura karājās zaļa pastkastīte. Kad mēs ar
māsīcām sablēņojāmies vai bija bēdīgs prāts, omīte sūtīja pastāvēt
pie koka un nomierināties, jo ozolam esot tāda enerģija, kas
palīdz. Ja godīgi, īpaši neticēju, bet klausīju un gāju pastāvēt.
Viens no nozīmīgākajiem renesanses laika itāļu māksliniekiem ir
Džoto di Bondone jeb vienkārši Džoto (1266-1337 ). Slavenākie
darbi, ko Džoto atstājis cilvēcei, ir fresku cikls Skrovenji kapelā
Padujā un Florences katedrāles zvanu tornis, kas nosaukts Džoto
vārdā. Šī raksta galvenajiem varoņiem ir zināms sakars ar
viduslaiku mākslinieku.
Rīgā LU Botāniskais dārzs vilina ar krāšņiem tauriņiem, bet Salaspils Nacionālajā botāniskajā dārzā 25. aprīlī durvis vērs jauna, Baltijā lielākā oranžērija. Paviršam vērotājam var šķist, ka botāniskais dārzs ir estētiski tīkama vietiņa, kur pavadīt laiku palmas paēnā. Bet tā ir tikai neliela daļa no iespējām - botāniskais dārzs rūpējas par augu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un veic vides izglītības funkciju. Dabas Diena ciemojās Salaspilī un iepazinās ar reto un aizsargājamo augu kolekciju.
Pāvels Losevs par sevi saka: man vienmēr patikušas asas izjūtas. Tieši tādēļ viņš jau no samērā agras bērnības bijis saistīts ar ekstrēmajiem sporta veidiem, savukārt šobrīd jau vairāk nekā divus gadus izveidojis zīmolu BOONT un ražo veikborda, longborda un sniega dēļus, kā arī šajā sezonā tapušas pirmās slēpes.
Sparģeļi nav pārāk pazīstami un populāri, bet ļoti garšīgi un iederas pavasara ēdienkartē. Lielveikalos nopērkamie ceļojuši tālu un to audzēšanas metodes nezināmas, tādēļ labāk izvēlēties no mazajās ekobodītēs pieejamajiem. Galvenais, lai tie nav pārāk resni un cieti, jo būs negaršīgi. Kātiņa sausā daļa jānogriež. Sparģeļus pagatavot viegli - atliek novārīt aptuveni piecas minūtes vai blanšēt un apcept. Sparģeļi satur vitamīnus A, B, C un reti sastopamo K, olbaltumvielas, dzelzi, fosforu, selēnu - buķeti, kas lieliski palīdzēs cīņā ar pavasara sagurumu.
Rīgā LU Botāniskais dārzs vilina ar krāšņiem tauriņiem, bet Salaspils Nacionālajā botāniskajā dārzā 25.aprīlī durvis vērs jauna, Baltijā lielākā oranžērija. Paviršam vērotājam var šķist, ka botāniskais dārzs ir estētiski tīkama vietiņa, kur pavadīt laiku palmas paēnā. Bet tā ir tikai neliela daļa no iespējām - botāniskais dārzs rūpējas par augu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un veic vides izglītības funkciju.
Tūkstošiem bišu uz Saeimas jumta? Pēdējos mēnešos par to ticis runāts daudz! Tomēr šīs idejas skeptiķu izrādījies krietni vairāk nekā atbalstītāju, tādēļ vismaz šobrīd, šķiet, šī doma paliks tikai ideju līmenī. Lai nu kā, _Dabas Dienai_viens no priekšlikuma autoriem - Latvijas Biškopības biedrības vadītājs, biškopis un Saeimas deputāts Armands Krauze, norāda, ka ideja nemaz tik neprātīga neesot - tā iepriekš jau īstenota Briselē, Londonā, Kopenhāgenā un Parīzē. Patiesībā pat nemaz tik tālu nav jāmeklē - 2014.gada vasarā divas bišu saimes tika izvietotas arī pie Zemkopības ministrijas.
