Apgalvojums, ka Latvijas augstskolas ir vājas, ir noziedzīgs, jo visās augstskolās ir iespējams atrast kvalitatīvas programmas, - Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā (EKPL) organizētajā forumā Dzīves kvalitāte sacīja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).
Latvija ir viena no Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurā palielinās to cilvēku skaits, kuri vecumā no 30 līdz 34 gadiem ieguvuši augstāko izglītību, norāda Eurostat dati. Latvijā augstākā izglītība ir katrai otrajai sievietei un katram ceturtajam vīrietim vecumā no 30 līdz 34 gadiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kurss ir koledžu integrācija augstskolās, un jāaktualizē jautājums par augstskolu filiāļu skaita un izvietojuma pārskatīšanu, runājot par augstskolu skaitu Latvijā, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sacīja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība).
Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis atzīst, ka pašlaik izglītības nozarē notiek business as usual, kas nozīmē, ka nav nekādu nopietnu pārmaiņu, taču tuvāko gadu laikā līdz ar studējošo skaita mazināšanos lielās augstskolas "apēdīs" mazākās augstākās izglītības iestādes.
Latvijas valsts dibināšanas 95.gadadienas priekšvakarā
Diena aicina lasītājus aizdomāties par izglītotas
sabiedrības nozīmi Latvijas nākotnes veidošanā, lai valsts simtgadē
un arī turpmākajās gadskārtās būtu pamats runāt par aizvien
pieaugošu sabiedrības izglītotību un informētību. Kā zināms,
Dienas nākamā gada abonēšanas kampaņas sauklis ir "Tu esi
tas, ko tu lasi!".
Bieži nākas uzklausīt augstskolu kvalitātes vērtējumu, kas balstīts uz jautājumu - vai augstskolu Latvijā nav par daudz? Neskarot lietas šauras detaļas, saistītas ar koledžām un filiālēm, šķiet, ir pienācis laiks atzīt, ka atbildes nav tāpēc, ka pats jautājums ir aplams. 2014.gada valsts budžeta un nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda kontekstā pareizs jautājums ir - vai Latvijā augstskolas vispār ir vajadzīgas? Balstoties racionālos demogrāfiskos un makroekonomiskos kritērijos, izvērtējot tīri mūsu darba ražīguma, pakalpojumu un eksporta struktūru, jāatzīst, ka saprātīgs vērotājs, ja vien būs gana neatkarīgs un neaizspriedumains, nonāks pie slēdziena - nav.
Studenti nobažījušies par finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai nākamā gada budžetā, aģentūru LETA informēja Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Mikus Dubickis.Kā liecinot LSA rīcībā nonākusī informācija, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieprasījumā nākamā gada budžetā finansējums augstākajai izglītībai tiek samazināts.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) uzskata, ka vienotais absolventu reģistrs ir instruments, kas motivēs jauniešus izvēlēties apgūt darba tirgū pieprasītas un labi atalgotas profesijas."Latvija ir brīva valsts, kurā nevienam nevaram pateikt, kā tas bija padomju laikos, ka jāiet studēt tikai konkrētās mācību iestādēs un fakultātēs.
Bijušo studentu līderu biedrība bezmaksas augstākās izglītības ieviešanai tiks dibināta līdz augusta beigām, acīja bijušais Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Edvards Ratnieks.
Vairāk nekā puse - 54% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka ir jāsamazina augstskolu skaits Latvijā, atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, jūlijā veiktā aptauja.
Ministru kabinets otrdien, 9.jūlijā, iepazinās ar Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajām vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, kas liecina, ka Latvijas darba tirgu tuvākajos gados sagaida vairāki būtiski izaicinājumi. Lai savlaicīgi un efektīvi risinātu šos jautājumus, jau tagad ir nepieciešama aktīva un elastīga darba tirgus politika, kā arī izglītības sistēmas reforma, portālam Diena.lv norādīja EM pārstāvji.
Ietaupīt pusi no viena gada studiju maksas jeb 700 latu,
iegādājoties kuponu, - šādu akciju kādā kolektīvās iepirkšanās
portālā ievietojusi Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola
(ISMA).
