Ministru kabineta noteikumu projekts par jaunajiem aptieku izvietojuma kritērijiem ietver jebkuram pacientam nozīmīgu jautājumu par medikamentu pieejamības palielināšanu, taču piedāvātie risinājumi vairāk atgādina vēlmi pēc tirgus pārdales lielajās pilsētās – atzīst a/s Repharm neatkarīgais padomes loceklis Juris Bundulis. Intervēja Māris Ķirsons, Dienas bizness, speciāli Dienai.
Aptieku izvietojums Latvijā nav racionāls, un to ir pārāk daudz. Šāds secinājums izriet no Veselības ministrijas (VM) paustā pamatojuma, kādēļ bija nepieciešams pārskatīt aptieku izvietojuma kritērijus. Cita starpā tie paredz noteikt, ka apdzīvotās vietās līdz 4000 iedzīvotājiem varēs izvietot vienu aptieku līdzšinējo divu vietā.
Aizvadīts pirmais mēnesis, kopš Latvijā darbojas jaunā kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtība. Lai arī tas, ka tā stāsies spēkā šā gada 1. aprīlī, bija zināms jau iepriekš, jaunās kārtības ieviešanas laiks sakrita ar brīdi, kad Eiropā un arī Latvijā sākās Covid-19 izplatība. Aptieku pārstāvji atzina, ka Covid-19 apgrūtinājusi sabiedrības informēšanu šajā jautājumā, metot akmeni arī ģimenes ārstu lauciņā. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska Dienai gan pauž pārliecību, ka pacienti šajā jautājumā ir visai informēti, tomēr nenoliedz, ka mēdz būt arī dažāda veida sarežģījumi.
Par mazo aptieku lomu pacientu veselības nodrošināšanā un biznesa riskiem Guntars Gūte sarunājas ar individuālo aptieku sabiedriskās organizācijas Aptieku biedrība valdes priekšsēdētāju, farmaceiti Agnesi Riteni.
Covid-19 krīzes apstākļos, kad veselības aprūpes pakalpojumu ir ierobežoti, mediķu lomu pastiprināti savā ziņā nākas uzņemties aptieku farmaceitiem. Turklāt tas sakritis ar laiku, kad aptiekās pieaudzis darba apmērs saistībā ar jauno medikamentu izrakstīšanas kārtību, kas stājusies spēkā 1. aprīlī.
Līdztekus plānotajiem grozījumiem par zāļu aprites uzskaites veikšanu Veselības ministrija (VM) plāno arī izstrādāt priekšlikumus, kas palīdzētu sabalansēt aptieku tīklu teritoriālo sadalījumu. Pagaidām iespējamie regulējumi, kas palīdzētu izlīdzināt aptieku tīklus reģionos, ir tikai idejas līmenī, Dienai pastāstīja VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere. Viņa uzsver, ka darbs pie aptieku izvietojumu kritērijiem ir uzsākts, taču ministrijas izstrādātie priekšlikumi vēl jāapspriež un jāpārrunā ar nozares pārstāvjiem. ''Šobrīd noris diskusijas ne tikai par to, pēc kādiem principiem nākotnē varētu veidot aptieku izvietojumu kritērijus, bet arī par lieltirgotavu un aptieku piecenojumiem medikamentiem,'' skaidro Kaupere.
Lai pārraudzītu zāļu krājumus valstī, laikus konstatētu zāļu nepieejamības riskus, kā arī novērstu zāļu mākslīgas nepieejamības situācijas, Veselības ministrija (VM) rosina ieviest elektronisku lieltirgotavu krājumu uzskaites sistēmu un noteikt pienākumu lieltirgotavām zāļu aprites uzskaiti veikt tikai elektroniskā formātā, portālu Diena informē VM.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) darba grupas nacionālās farmācijas politikas ekonomisko aspektu izpētei sēdē paudis bažas par diennakts aptieku trūkumu Latvijā, aģentūru LETA informēja Nemiro padomniece Beata Jonite.
Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāpaplašina, neaprobežojoties tikai ar medikamentu tirdzniecību, uzskata Dmitrijs Juskovecs, a/s Sentor Farm aptiekas valdes priekšsēdētājs.
Saistība ar zāļu verifikācijas sistēmas ieviešanu atsevišķu ražotāju zāļu cenas varētu pieaugt par 8-14 centiem uz vienu iepakojumu, piektdien žurnālistus informēja Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta vecākais eksperts Artūrs Grīgs.
Februāra sākumā spēkā stāsies jaunas Eiropas līmeņa prasības zāļu drošībai, tomēr ne visas aptiekas var atļauties finansēt šādu pasākumu, kā rezultātā lauku apvidos atsevišķas aptiekas jau izvēlējušās darbu 2019.gadā pārtraukt, aģentūrai LETA sacīja Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens.