Aptiekas jāizvieto vienmērīgāk

Iepriekš veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) aģentūrai LETA pauda, ka pašlaik notiek intensīvs darbs pie aptieku izvietojuma kritēriju noteikšanas, un par šo jautājumu ir vairākas idejas, kas tiks piedāvātas izvērtējumam pašai nozarei, lai iegūtu arī viņu priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Kā piemēru viņa minēja Āgenskalnu, jo minētajā teritorijā vairākums ir vienas ķēdes aptiekas, no kurām kāda ar lielu varbūtību ir nerentabla. Līdz ar to rodas jautājums, vai šādos gadījumos uzlikt par pienākumu vienas ķēdes aptiekām apvienoties, vai samainīties ar citu īpašnieku aptiekām vietām. Viņķeles skatījumā apvienošanās dotu iespēju ienākt arī citām aptiekām tirgū attiecīgajā reģionā un tādējādi veicināt konkurenci un piedāvāt plašāku zāļu pieejamību iedzīvotājiem. Savukārt otrs iespējamais scenārijs būtu noteikt, ka attiecīgajā teritorijā, kurā ir vairākas vienas ķēdes aptiekas, tās mainās vietām ar citām aptiekām, nodrošinot konkurenci un zināmā mērā mazinot risku, ka konkrētajā reģionā dominē tikai viena tīkla aptiekas. 

Jautāta, vai iespējamie risinājumi varētu radīt aptieku skaita samazināšanos vai arī izskaustu aptieku tīklu monopolu, Kaupere uzsver, ka esošo situāciju, kad vairākos reģionos ir vairākas vienas un tās pašas ķēdes aptiekas, nevajadzētu dēvēt par monopolu, jo valstī darbojas ne tikai vairāki aptieku tīkli, bet arī aptiekas, kas neietilpst šajos tīklos. Vadoties pēc VM apkopotās statistikas, pašlaik Latvijā ir 805 aptiekas, no kurām 72% ietilpst kādā no vienpadsmit aptieku tīkliem, savukārt 28% aptieku neietilpst nevienā no tīkliem. ''Tā drīzāk ir konkrēta aptieku tīkla dominēšana kādā reģionā,'' stāsta Kaupere un piebilst, ka mērķis ir ne tikai veicināt dažādu aptieku pieejamību, bet arī palielināt to pieejamību attālākos reģionos.