Apinis: Vai Belēvičam izdosies pilnībā sagraut veselības sistēmu?
Publicējam Latvijas ārstu biedrības (LĀB) prezidenta Pētera Apiņa viedokli par veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) līdzšinējo darbu.
Apinis
Pagājušā gada populārākais alkoholiskais dzēriens - Cēsu Džons; alus - Miezītis
Pagājušajā gadā populārākais alkoholiskais dzēriens Latvijā, tāpat kā 2014.gadā, bijis alkoholiskais kokteilis Cēsu Džons, populārākais alus - Miezītis (ražotājs - AS Cēsu alus), liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji par 2015.gadu.
Apinis: Lētās naftas laiks var ieilgt
Pašreizējie notikumi pasaules naftas tirgū ir pārdomu vērti. Noteikti daudziem var visai pamatoti šķist, ka par šo globālajai ekonomikai tik svarīgā ogļūdeņraža resursiem iepriekšējos gados esam krietni pārmaksājuši. Tas, ka cenas pagājušās desmitgades otrajā pusē un pirmajos gados pēc finanšu krīzes strauji auga, iespējams, mazāk bija saistīts ar reālā pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām, bet gan ar spekulatīvas naudas plūšanu uz pasaules preču biržām.
Apinis: Nodoklis Vācijas atbalstam
Vācijas finanšu ministra Volfganga Šeibles ideja par Eiropas Savienības mēroga degvielas nodokļa ieviešanu, lai finansētu masveida bēgļu uzņemšanu, norāda, ka ieilgušajā nelegālās migrācijas stāstā varētu būt gaidāms pavisam nepatīkams turpinājums.
2016. gadā spēcīga inflācija nedraud
Neraugoties uz to, ka pēdējā laikā Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi uzrāda, lai arī nelielu, tomēr palielināšanos, to pašu nevar teikt par kopējām cenu izmaiņām. 2015. gada novembrī salīdzinājumā ar 2014. gada novembri dzīves dārdzība Latvijā nav pieaugusi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ražotājus rauj deflācijas virpulī
Kamēr ierindas iedzīvotāji var priecāties, ka cenas veikalu plauktos vairs nepieaug, vai vismaz par to, ka sadārdzināšanās nav tik strauja kā iepriekšējos gados, lielai daļai ražotāju emocijas varētu būt pilnīgi pretējas, jo nākas rēķināties ar to, ka produkcijas realizācijas cenas samazinās. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par ražotāju cenu pārmaiņām Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu saražotās produkcijas realizācijas cenas šā gada oktobrī caurmērā ir bijušas par 1,4% zemākas nekā pagājušā gada desmitajā mēnesī.
Apinis: Labklājība starp teoriju un realitāti
Tuvojoties gada izskaņai, publiskajā telpā aizvien biežāk parādās dažādu institūciju izteiktās ekonomiskās izaugsmes prognozes nākamajam gadam. Dažādu ekspertu prognozēs vērojamas nelielas atšķirības, taču kopumā izaugsme tiek lēsta ap 3%, kas būtu mazliet vairāk nekā šogad.
Apinis: Pasaules finansēm piezadzies smagnējums
Septiņus gadus pēc plašu rezonansi ieguvušā investīciju bankas Lehman Brothers sabrukuma globālo finanšu sistēmu aizvien var nodēvēt par milzi uz māla kājām.
Apinis: Gaidot dzīves dārdzības mazināšanos
Dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenas nokrišana zem viena eiro atzīmes, kas faktiski ir zemākais punkts kopš iepriekšējās ekonomikas krīzes, vedina uz pārdomām, ka pēc tam, kad gada inflācija jūlijā bija nulle, bet augustā 0,1%, pastāv ļoti ticama iespēja, ka septembris Latvijā būs vainagojies ne tikai ar kļavu lapu sārtošanos, bet arī deflāciju gada izteiksmē.
Apinis: Nav vērts diskutēt vai bēgļi būs; jādomā - kā integrēsim
Nav vērts diskutēt par jautājumu – vai būs bēgļi? Jādomā par to, kā rīkosimies, tiklīdz 6000 Dienvidcentrālāzijas iedzīvotāju būs klāt.
Apinis: Ražošana stutē ekonomiku
Lai arī nerimst runas, ka ministrijām savos potenciālajos tēriņos jābūt pieticīgākām, un mūs pamatīgi nomoka negācijas, kas saistītas ar Krievijas politikas un ekonomikas problēmām, gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomikai izdevies straujāks pieaugums nekā iepriekš. Ar 2,7% vērtu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn Latvija demonstrē straujāko izaugsmes tempu kopš pērnā gada pirmās puses. Daudzi nepilnu trīs procentu pieaugumu neuzskatīs par kaut ko īpašu, taču jāņem vērā apstākļi, kādos patlaban spiesta darboties Latvijas uzņēmējdarbības vide.
Apinis: Bēgļi, infekciju slimību apdraudējums un vakcinācija
Divu gadu laikā mūsu valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus, galvenokārt bēgļus no Sīrijas un Afganistānas.