Baiļu spriedze
Ir jāredz izmaiņas, nevis jāpielāgojas. Bailes dzen shēmās. Tur arī rodas "cīnītāji" par plakātu patiesībām. Tur arī trepītes un "pareizo uzskatu" megafoni
Andris Zeibots
Salīdzināšanās
Ārpasaulē nerimst kara trauksme. Līdz ar izdzīvošanas gara raidīto baiļu saasināšanos polarizējas uzskati
Varas cirks
Māksla ir atšķirīgais, īpašais, interesantais un svarīgais. Tāpēc mākslā būtiskais mērķis nav pelnīt, nedz arī paust patiesības
Pēc aspirantūras pirms
Ikdiena tiecas darboties atbilstoši shēmām un sektantiskai ticībai, ka visas vienas sugas būtnes domā vienādi, izpaužas tajās pašās nozīmēs, kā arī vēsta "vienu un to pašu" citam. Apziņas pamatā viļņojas katra sajūtās iegūta uztveres atziņa kā pasaules jausmās iešūpots ticības bauslis, ka pasaule ir Viena
Māksla atveseļo
Vai ir iespējama saprātīga gara kopības prasme, kurā normālas sabiedrības cilvēki, noteikti ne impēriskos vai citos mītiskos simbolu tīklos sagūstītas grupas, organiski spētu tiekties kādas "saprātīgas idejas virzienā"?
Enerģija ikdienai
Vai svētku vienošanās brīži uzveic ikdienas nesaskaņu spaidus pēc vienas vai otras, īstas vai iedomātas sabiedriskās dzīves avārijas?
Sociālā ornaments
Es negribu nevienu dakterēt un norādīt, kā pareizi jāizturas sociālajā telpā. Es neārstēju ne sevi, ne tevi! Tomēr nemēģinu ieslodzīties shēmā
Tekstu rašanās
Lasot, kas notiek sociālajā telpā, dažkārt arī svarīgos rakstu darbos, reizēm liekas, ka pasauli mēs redzam katrs pilnīgi atšķirīgu un ne pārāk saskaņotu ar mums blakus esošā cilvēka skatījumu
Jautrā bezcerība
Droši vien labāk šajos laikos ir centrēties saprātā, atklāt sevī izdzīvotāju, ārējos notikumus nemēģinot turēt distancē. Censties smaidīt
Ziemassvētki
Es vērpju savus tekstus, lai meklētu jēdzīgas atbildes uz jautājumiem. Man nesanāk viss un vienmēr tā, kā gribētos
Prozas vilnī
Iekšējās acis mūsu platuma grādos atver dzen skolotājs, kuru sauc Teksts. Tomēr katram māceklim tas jāatrod savs. Jābūt gatavam, ka viņam tikai rādīs, neko neliks atcerēties un zubrīt ikdienas skolā
Pasaule teātrī
Sastapšanās ar pasaulē pārstāvētu latviešu teātri, tālā tuvošanās mūsu valodā nenotiek bieži. Tāpēc septembra beigās notikušais Pasaules Latviešu amatieru teātra savienības (PLATS) rīkotais Stokholmas saiets būtu jāatzīmē īpaši