Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +2 °C
Apmācies
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija

Finanses

Par naudas drošību bankās nav jāuztraucas © DIENA(22)

Pavisam drīz apritēs 11 gadu kopš Volstrītas finanšu milža Lehmans Brothers sabrukuma, ko daudzi uzskata par atskaites punktu iepriekšējai finanšu krīzei. Tiesa gan, jau pirms šīs bankas maksātnespējas pasludināšanas netrūka kredītiestāžu, kuru finansiālās problēmas lika tām pārtraukt darbību. Latvijā banku sektora problēmas galvenokārt varam atcerēties saistībā ar, tā sakot, nacionalizēto Parex banku, kuras finansiālo problēmu segšana valsti iedzina starptautisko aizdevēju valgos, un procesa gala rezultātā iztikas meklējumos no valsts devās prom pat vairāk nekā 100 000 tās darbaspējīgo iedzīvotāju.

Ekonomists: Nākamais gads būs liesāks(6)

Kā liecina jaunākā statistika, gada pirmajā pusē IKP izaugsme ir bijusi 2,4%. Izaugsmes tempu palēnināšanās bija gaidāma, taču daudz līganāk, atbilstoši tam, kas šobrīd vērojams Centrāleiropas valstīs, kur izaugsmes temps, 2. ceturksnī saglabājas 3-5% amplitūdā. Gada pirmā puse Latvijas ekonomikai izrādījās negaidīti vāja, kur pretī Lietuvai un Igaunijai veikums bija labāks nekā gaidīts. Neskatoties uz atšķirībām, kopējā virzība ir uz to, ka nākamais gads būs liesāks par esošo. Otrajā ceturksnī iezīmējas izaugsmes palēnināšanās investīcijās un eksportā. Otrajā ceturksnī ir uzlabojies privātā patēriņa aktivitāte. Taču sagaidu, ka tā pieauguma temps gada otrajā pusē nedaudz nosēdīsies.

PNB Bankas klientiem garantētajās atlīdzībās izmaksāti 110 miljoni eiro

No garantēto atlīdzību izmaksu sākuma līdz šim brīdim 22,5 tūkstoši a/s PNB Banka klientu saņēmuši savus finanšu līdzekļus. Kopā no Noguldījumu garantiju fonda (NGF) izmaksāti jau 110 miljoni eiro jeb 39,4% no visas izmaksājamās summas. Pilnīgai garantēto atlīdzību izmaksai a/s PNB Banka klientiem būs nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro, informē Citadele.

Finanšu tirgos briest jaunas ziepes © DIENA(8)

Aizvien drošāk var izteikt apgalvojumus, ka pozitīvā ekonomiskā konjunktūra, kas uzņēmējus un it īpaši investorus priecēja iepriekšējos divos gados, ir kļuvusi par pagātni. ASV un Ķīnas nesaskaņas tirdzniecības jomā un neskaidrības par to, kā Apvienotā Karaliste pametīs Eiropas Savienību (ES), ir veicinājušas ekonomiskās nedrošības pieaugumu pasaulē. Tomēr tā ir tikai neliela daļa no globālās tautsaimniecības problēmām.

Aizkavēsies regulatora secinājumi par iespējamo naudas atmazgāšanu Swedbank(4)

Zviedrijas Finanšu uzraudzības pārvalde (FSA) piektdien paziņoja, ka secinājumus izmeklēšanai saistībā ar aizdomām par to, ka Zviedrijas Swedbank meitasbankās Baltijas valstīs varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, publiskos nākamā gada sākumā, proti, vairākus mēnešus vēlāk, nekā tika paredzēts iepriekš.

Biržās sākusies korekcija © DIENA

Norises finanšu tirgos atgādina situāciju, kāda iespējama pirms finanšu krīzes, proti, aug to aktīvu cenas, kuriem parasti kāpj vērtība brīžos, kad pieaug ekonomiskā nedrošība, savukārt sarūk vērtība tiem finanšu instrumentiem, kuru cenas augšupeja saistās ar ekonomiskās labklājības pieaugumu.

Naudu atgūs teju visi PNB bankas klienti(9)

Pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma par PNB Bankas darbības apturēšanu bankas klientiem garantētās atlīdzībās izmaksās apmēram 297 miljonus eiro, piektdien intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma atklāja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Laiks izsvērt savus tēriņus © DIENA(6)

Pēdējos divus trīs gadus Latvijas ierindas patērētājs ir aizvadījis pieaugošas labklājības zīmē. Lai arī kopējais algu līmenis Latvijā ir visai zems, tomēr vidējā alga augusi aptuveni par 8–9% gadā, bet algas mediāna pat par kādu procentpunktu straujāk.

Cilvēki ceļo biežāk un braucieniem aizņemas vairāk naudas

Latvijas iedzīvotāji ceļo biežāk, bet izdevīgāk, un ir atvērtāki spontāniem lēmumiem. Daļa ceļotāju vairs stingri nepieturas pie iepriekš izvēlētiem ārzemju braucienu datumiem, tā vietā "ķerot" pēdējā brīža piedāvājumus, lai atpūstos lētāk. Tomēr kopumā cilvēki ceļojumiem tērē vairāk naudas un aizņemšanās tūrisma brauciena finansēšanai joprojām ir populārs risinājums.

Zemas likmes arī turpmāk © DIENA

Pasaules ekonomiskās izaugsmes tempu mazināšanās jau kādu brīdi liek domāt, ka izpaliks centrālo banku iepriekš izvirzītie mērķi procentu likmju pieaugumam.

FKTK brīdina Rigensis Bank valdes locekli un piemēro bankai prāvu soda naudu(1)

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 10. jūlijā pieņēma lēmumu AS Rigensis Bank par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) normatīvo aktu prasību pārkāpumiem piemērot 1,03 miljonus eiro lielu soda naudu. Tāpat par šo prasību ievērošanu atbildīgajam bankas valdes loceklim Renāram Degro izteikts brīdinājums, informē FKTK.

Investīciju buma nav, bet atsevišķas akcijas bauda investoru labvēlību © DIENA

Kaut arī pirmais pusgads Baltijas akciju tirgus indeksiem ir beidzies ar visai solīdu vērtības kāpumu, raugoties uz Baltijas biržu oficiālā saraksta uzņēmumiem kopumā, nevarētu teikt, ka investori būtu plaši atvēruši makus, lai veiktu jaunus ieguldījumus. Tiesa, pirmā pusgada indeksu vērtības pieaugums ir bijis visai solīds – abu Baltijas kaimiņvalstu indeksu vērtības atskaites periodā auga apmēram par 8%, bet Latvijā pat par desmitdaļu.

Swedbank: Strauju algu kāpumu gada laikā izjutuši vien 7% Latvijas iedzīvotāju(2)

Kaut līdz ar kopējo ekonomisko izaugsmi valstī pēdējā gada laikā būtiski augušas arī darba algas, strauju atalgojuma pieaugumu, kas pārsniedz 10% no iepriekšējā ienākumu līmeņa, izjutuši vien 7% Latvijas iedzīvotāju, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Iedzīvotāju skatījumā aizvadītajos 12 mēnešos kopējais algu pieaugums bijis krietni mērenāks, un to lielākā vai mazākā mērā piedzīvojis katrs trešais jeb 36% iedzīvotāju.

Kavē veselīgu finanšu rādītāju trūkums © DIENA

Neraugoties uz to, ka iepriekšējās finanšu krīzes seku pārvarēšanai pasaules lielās centrālās bankas līdz minimumam samazināja procentu likmes un veica iespaidīgas finanšu injekcijas, lai banku sektors aktivizētu kreditēšanu, ne vienmēr nepieciešamais finansējums ir pieejams. Tas attiecas arī uz Latviju, kas atrodas Eiropas Centrālās bankas ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas paspārnē.

Globālo cīņu ar naudas atmazgāšanu vadīs pašas FATF kritizētā Ķīna © DIENA(4)

Pasaules mediju uzmanības centrā pēdējos mēnešos ir globāli nozīmīgi procesi, kas risinās ap tā saukto Finanšu darījumu darba grupu (FATF). FATF ir pasaules mēroga starpvaldību sadarbības institūcija, kas 1989.gadā tika izveidota nolūkā koordinēt naudas atmazgāšanas apkarošanu, vēlāk pārņemot globālo vadību arī cīņā ar starptautiskā terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu. Latvijā plašāk pazīstama ir FATF asociētā biedre - Eiropas Padomes naudas atmazgāšanas apkarošanas komiteja Moneyval.

Uzkrājumi pret nabagmāju © DIENA(35)

Latvijas sirmgalvju sociālā telpa nākotnē draud ieslīgt aizvien dziļākā depresijā, jo sabiedrība turpina novecot un palielinās pensionēto iedzīvotāju skaita attiecība pret strādājošajiem. Turklāt par būtisku klupšanas akmeni kalpo arī zemās algas, kas gan ierobežo iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas iespējas, gan arī neļauj tikt pie nozīmīgām sociālajām iemaksām. Turklāt ne reizi dzirdēts, ka uzņēmumi cenšas ietaupīt uz sociālo iemaksu rēķina, turpinādami aizvien saglabāt aplokšņu algu sistēmu, un notiek arī sliktākais variants – paši darbinieki izvēlas nemaksāt nodokļus, bet uz rokas saņemt vairāk.

Uz biržu pēc naudas attīstībai © DIENA(2)

Labvēlīgas konjunktūras saglabāšanās un riskantāko finanšu aktīvu cenu augšupejas cikla turpināšanās pasaules fondu tirgos šopavasar likusi sarosīties arī Latvijas korporatīvajam sektoram. Par nodomu piesaistīt kapitālu ar papildu akciju emisijas palīdzību ir paziņojis viens no pašmāju rūpniecības flagmaņiem, biržā jau kotētā Valmieras stikla šķiedra. (Plašāk par to lasiet rakstā Bizness sniedzas no Valmieras līdz ASV – red.) Šomēnes notikušas arī biržas Nasdaq Riga un investīciju bankas Prudentia rīkotās debates par valsts uzņēmumu privatizācijas pienesumu ekonomiskajā attīstībā.

Eksperts: Labākais laiks, lai panāktu bezdeficīta budžetu(5)

Kā ziņo statistiķi, valdība pērn ir noslēgusi budžetu ar iztrūkumu 295,4 miljonu eiro jeb 1 % no IKP apmērā. Veiksmīgās izaugsmes dēļ valsts parāds ir sarucis no 40% līdz 35,9% no IKP. No vienas puses 1% deficīts nav nekas ārkārtējs, ekonomika aug, kas ļauj tāpat mazināt parāda attiecību pret IKP un, iesilstot Eiropas Savienības fondu apgūšanai, briest nepieciešamība pēc līdzfinansējuma. Un kur vēl daudzās citas nepieciešamības. Taču no otras puses skatoties, mēs nespējam savilkt galus apstākļos, kad ekonomika atrodas labā izaugsmes fāzē.