Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Tuvplānā

Vissportiskākais mēnesis: Sporta vēsture Dienā jūlijā © DIENA

Jūlijs ir mēnesis, kad profesionālie sportisti lielākoties atpūšas, bet visi citi cītīgi nododas dažādām sportiskām aktivitātēm. Pat tie, kuri gada pārējo daļu pavada tikai virtuālajā pasaulē, jūlijā veic vismaz dažus metrus peldus vai izmēģina barjerskrējienu pār piekrastes vilnīšiem. Tikai atšķirībā no tām spēlēm, kas notiek bez skatītājiem pašreizējo koronavīrusa vēl nepagaisušo draudu dēļ, viņi šos vingrojumus jau agrāk ir centušies veikt bez skatītājiem, tāpēc jums varbūt šķiet, ka datorfrīku lēkāšana pludmalē būtu komisma ziņā iespaidīgs, tomēr neiespējams skats. Nē, Latvijā vēl ir gana daudz vientulīgu pludmaļu, kurās viņi jūlijā veic šos savus vingrojumus, no svešām acīm piesargādamies vairāk nekā nūdistu pludmaļu iemītnieki. Jo viena lieta ir lepoties ar sportisku un iedegušu ķermeni, cita – locīties citu priekšā bālam kā zem mucas augušam stādiņam, kura vienīgā sportiskā aktivitāte citos mēnešos ir bijusi cīņa ar ledusskapja saturu un sprints distancē "gulta – dators".

Mācās peldēt no jauna © DIENA

Laikā, kad šis viss sākās, es vēl atrados Amerikā, kur studēju, turklāt tieši marta sākumā paguvu nostartēt sezonas svarīgākajās sacensībās, kurās izdevās sasniegt olimpisko spēļu B normatīvu. Izrādījās, tās bija pašas pēdējās šāda līmeņa sacensības, jo pēc tam visus NCAA čempionātus vienu pēc otra atcēla.

Zemeņu piegādātājs © DIENA

Sezonai gatavojāmies ļoti nopietni, bet tad vīrusa dēļ apstājās pilnīgi viss. Pašam arī bija neliels kreņķis, jo biju ieguldījis lielu darbu, bet vienā brīdī viss kā ar nazi tika nogriezts. Nevienam šis laiks nav viegls.

Lidot virs ūdens

Mūsu sporta veids šim laikam ir ļoti piemērots, jo starp sportistiem uz ūdens ir vairāk nekā divu metru distancēšanās! Pat trenerim ar savu audzēkni tā mēdz būt, jo viens ir krastā, bet otrs – ūdenī. Cik nu varu, dodos ūdenī Jaunciema ostā. Ja vien pavasaris šogad nebūtu bijis tik vēss!

Puķu kurjers © DIENA

Pēdējā spēle Superlīgā mums bija 22. februārī, bet vēl 7. martā notika pārbaudes mačs pret Cīrihes Grasshoppers. Kopš tā laika neesam ne spēlējuši, ne kopā trenējušies. Šobrīd nodarbības risinās pa grupām, bet valsts mums maksā dīkstāves pabalstu. Ja atsāksim pilnvērtīgi trenēties, algu atkal vajadzēs maksāt klubam. Šobrīd saņemu 80% no savas pilnās algas. Esmu pretimnākošs, jo saprotu, ka ciešam visi, un šajā situācijā ir tikai normāli klubam palīdzēt.

Sektors pagalmā © DIENA

Karantīnas laikā uzbūvēju savu kārtslēkšanas sektoru. Jo gribas lēkt! Vismaz vienreiz nedēļā tas jādara, citādi man grūti dzīvot.

Vasaras izklaide brīvā dabā © DIENA

Tenisa, badmintona un skvoša apvienojums, kas ērti spēlējams ārā uz jebkāda seguma,turklāt spēlētāji vīrusa laikam atbilstoši atrodas vismaz 12 metru viens no otra. Par krosmintonu, kas Latvijā pazīstams vien aptuveni desmit gadu, tomēr mūsu sportisti jau cīnās par godalgām pasaules mērogā, stāsta Latvijas Krosmintona federācijas prezidents Mārtiņš Žogots.

Leģendu rādītais piemērs. Kaspara Daugaviņa trīs spilgtākie komandas biedri © DIENA

Komandu sporta veidos profesionālās karjeras līkloči bieži vien ļauj nokļūt neparastās vietās un liek meklēt kopīgu valdou laukumā ar visdažādākajiem cilvēkiem. Latvijas sportisti cīnījušies plecu pie pleca ar esošām, bijušām un topošām superzvaigznēm, huligājiem laukumā un ārpus tā, klusajiem ūdeņiem, balamutēm un cīņa saucējiem, arī vienkārši kolorītām personībām. Rubrikā Trīs komandas biedri aicinām nosaukt spilgtākos kolēģus karjeras gaitā. Šoreiz vārds hokejistam Kasparam Daugaviņam.

Pleinics: Nav stratēģijas, līderu un rīcības © DIENA

Nevarētu teikt, ka esmu pavasara fans. Tāpat nevar apgalvot, ka es stāvētu pie Saeimas ar plakātu, lai atceļ pavasari, gadījumā, ja kāds aicinātu pievienoties šādai iniciatīvai. Viss ir vienkārši – pavasaris dabā un basketbola pavasaris nav viens un tas pats.

10 km dēļ neslapinās kurpes © DIENA

Šis pavasaris ultramaratonu skrējējiem sanācis ļoti kluss – vispirms marta beigās nenotika 12 stundu skrējiens Pārspēj sevi, arī aprīlis diemžēl bija tukšais mēnesis, maijā Rīgā biju ieplānojusi savu pirmo maratonu, kas atkal nesanāca. Tāpēc izlēmu, ka jāpiesakās sacensībām Supervaroņu Backyard ultra, kur reizi stundā jānoskrien 6,706 kilometri.