Tuvplānā / Diena / Tuvplānā / Diena

Tuvplānā

Sporta vēsture Dienā: Lēnais lēciens neatkarībā © DIENA

Noskatoties filmu Dvēseļu putenis, rodas sajūta, ka sportisti, ja tajos laikos sports būtu tik attīstīts kā šodien, noteikti būtu strēlnieku pirmajās rindās cīņā par brīvību. Taču neatkarības atjaunošanas laika pieredze, kam Diena bija lieciniece, rāda mazliet citu ainu. Sportistu pašu drosmi nebūtu ko apšaubīt, atskaitot atsevišķus gadījumus, bet viņu saimnieki, proti, naudas devēji savu interešu vārdā bija gatavi turpināt brāļošanos ar Maskavu arī uz priekšu.

Eksperiments karstumā © DIENA

Lai arī Latvijā drīz gaidāma ziema un cilvēku sūdzēšanās par aukstumu, nākamās olimpiskās spēles notiks vasarā. Karstā vasarā. Sportistu sūdzības augstus rezultātus nenodrošinās un ar karstumu nāksies tikt galā.

Deviņu mēnešu vingrošana. Krustenisko saišu plīsums © DIENA (1)

Krustenisko saišu plīsums – šāda vārdu kombinācija, kas izskan ārsta noteiktajā diagnozē, daudzos sportistos izraisa nolemtības sajūtu. Tā ir ļoti izplatīta trauma gan profesionālu sportistu, gan amatieru vidū. No tās neviens nav pasargāts arī sadzīviskās situācijās. No kā rodas krustenisko saišu plīsums? Kas jādara sportistam amatierim, lai no tā izvairītos? Ko labāk darīt rehabilitācijas posmā?

Ar Andra Amerika svētību © DIENA

Deviņdesmitajos gados un divtūkstošo gadu sākumā paša augstākā līmeņa sporta pasākumi Latvijā nenotika bieži, jo tos gluži vienkārši nebija, kur rīkot. Viens no retajiem izņēmumiem bija 2001. gadā no 20. līdz 27. maijam Rīgā aizvadītais vēsturē trešais pasaules čempionāts florbolā sievietēm, kas risinājās nesen atklātajā Skonto hallē.

Starp Phjončhanu un Pekinu © DIENA

Decembris ir laiks, kad pilnā sparā sākas ziemas sporta sezona, savu kulmināciju iegūstot nākamā gada sākumā. Šī būs sezona starp divām olimpiskajām spēlēm, tāpēc lielākajā daļā sporta veidu Latvijā nav piedzīvotas straujas izmaiņas, tomēr tāpat daudzos no tiem ir interesanti jaunumi. Sporta Avīze vienuviet apkopoja visu aktuālo informāciju, kas līdzjutējiem būs jāņem vērā, gada aukstākās nedēļas nogales pavadot emociju virpulī pie televizora.

Sporta vēsture Dienā: Novembris © DIENA

Samērā ar iedzīvotāju skaitu Latvija sportā dažubrīd ir bijusi gandrīz vai lielvalsts. Tomēr sporta veidu popularitāte un no tās izrietošie sasniegumi (vai otrādi) nav garantēts lielums, tā ir cēlusies un plakusi, sagādājot gan priecīgus pārsteigumus tiem, kas līdz tam nav pamanījuši kādā sporta veidā ieguldīto melno darbu, gan vilšanos pie stabiliem rezultātiem pieradušai publikai (viena no lielākajām šādām vilšanās ir Latvijas šķēpa metēju pieticīgie rezultāti 21.gadsimta otrajā desmitgadē pēc olimpiska spožuma pusgadsimta, kas sākās ar pirmās latvietes – olimpiskās čempiones Ineses Jaunzemes zelta metienu Melburnas olimpiskajās spēlēs 1956.gadā). Arī komandu sporta veidos publikas simpātijas ir viļņojušās līdzi sasniegumiem, lai gan ar basketbolu nopietni un pastāvīgi konkurēt ir spējis tikai hokejs, kamēr futbolā ir bijis tikai viens spožs uzplaiksnījums

Tokija neizbēg no olimpiskajām ķibelēm © DIENA

Japāņi ir izslavēti ar savu viesmīlību un punktualitāti, tāpēc nav nekādu šaubu, ka tie daudzie ārvalstu sporta līdzjutēji, kuri 2020. gada vasarā dosies klātienē vērot Tokijā notiekošās olimpiskās un tām sekojošās paralimpiskās spēles, gūs neaizmirstamu emocionālu un kulturālu pieredzi. Līdz XXXII vasaras olimpiskajām spēlēm Tokijā ir atlikuši astoņi mēneši, bet lielākā daļa sacensībām un olimpiešu izmitināšanai paredzēto būvju jau ir gatavas lietošanai. Taču gatavošanās Tokijas olimpiskajām spēlēm nav bijusi gluda, jo to pavadījusi virkne skandālu, protesti pret pasākuma augstajām izmaksām un bažas par to, kas pēc spēlēm notiks ar jaunajām sporta arēnām.

Ir nepieciešams mērķis, lai nodarbotos ar sportu, trenētos un pilnveidotos. Kādam tas būtu veikt maratona distanci pašu par sevi, citam – ātrāk par divām stundām. Šis otrais mērķis ir izdevies vienam cilvēkam – Eliuts Kipčoge to pieveica stundā, piecdesmit deviņās minūtēs un četrdesmit sekundēs. Tas tika realizēts Ineos 1:59 Challenge projekta ietvaros, speciāli organizētā maratona skrējienā.

Rodžers Federers, Rafaels Nadals un Novaks Džokovičs diktējuši kārtību tenisa pasaulē jau 16 gadu. Atklātajā ērā (kopš 1968. gada) neviena spēlētāju paaudze nav spējusi dominēt tik ļoti kā šie trīs musketieri. Viņiem pieder tenisa monopols. Viņu dominance Grand Slam, Masters un ATP Finals turnīros ir bezprecedenta. Tomēr neviens jaunāks nekļūst, un tiek meklētas jaunas vēsmas vīriešu tenisā, kas spētu aizstāt trīs titānu atstāto mantojumu.

Latvijas tenisa zvaigznei Aļonai Ostapenko šosezon gāja kā pa kalniem. Tās gaitā piedzīvotas vairākas zaudējumu sērijas, kas kritiķiem, ekspertiem un ne tik lieliem ekspertiem deva iemeslu vien 22 gadus veco Aļonu jau norakstīt… "Panākumu vairs nebūšot", "labi, ja paliktu simtniekā" un līdzīga retorika publiskajā telpā izskanēja bieži. Tomēr sezonas noslēgums parādīja, ka Aļona ir gatava atgriezties iepriekšējā līmenī. Sporta Avīze meklēja iemeslus, kādēļ sezonas lielākā daļa izvērtās zaudējumu pilna, un lūkojās nākotnē, kas nepieciešams, lai Ostapenko atgrieztos pasaules labāko vidū.

Šodien