Tēma / Diena / Tēma / Diena

Pavasara Ziemassvētki © DIENA (4)

Priekpilnie pavasara sveikšanas svētki, kas daļā ģimeņu saistās ar olu krāsošanu un kaujām, garauša paslēpto našķu meklēšanu, bet citās ar Jēzus augšāmcelšanos, gan ASV, gan Eiropā tomēr pamazām pāraug arī izteikti komerciālā apdāvināšanas pasākumā, kurā viesi cenšas cits citu pārspēt dāvanu vērienā un krāšņumā. Nevēloties sarūgtināt pēcnācējus, vecāki Lieldienās nežēlo naudu šokolādes olām, bet dietologi šausmās saķer galvu, apelē pie vecāku sirdsapziņas un iesaka svērt bērnus pirms un pēc svētkiem, lai pierādītu, ka mazie kārumnieki uzņem pārāk daudz cukura.

Divi jauni rajoni dievnamu grāmatās © DIENA (1)

Aizkraukles un Jēkabpils rajoniem veltītā grāmata sakrālā mantojuma sērijā rāda gan saglābto, gan iznīcināto kultūras mantojumu.

Svarīgi, lai raiba © DIENA

Ola ir galvenais Lieldienu simbols – tā pārstāv gan sauli, gan pavasari, gan auglību un atdzimšanu. Cik senas Latvijā ir olu krāsošanas tradīcijas? Un ko vislabāk izmantot, ja ir vēlme savu svētku simbolu padarīt krāsainu ar dabā un mājās atrodamiem līdzekļiem?

Zemessargs vairs lupatas nelasa © DIENA (9)

Gada laikā zemessargi kļuvuši optimistiskāki, aizsardzības budžeta palielinājums nokļuvis arī pie brīvprātīgajiem patriotiem. Tomēr visas vēlmes vēl nav izpildītas un ap Zemessardzi joprojām virmo noslēpumainības un noslēgtības aura. Pagājušā gada ziemā SestDiena rakstīja par Zemessardzes ekipējumu un ar to saistītajām problēmām, par kurām klusi, bet regulāri trauksmi cēla gan paši zemessargi, gan nozarei pietuvinātie. Tagad, izvērtējot pārmaiņas galvenokārt pašu zemessargu noskaņojumā, pirmais secinājums – vēl ir kur tiekties. Kopējā sajūta gan ir optimistiskāka, un aizsardzības budžeta palielinājumu izjūt arī ierindas brīvprātīgie. Savukārt Aizsardzības ministrija cenšas sakārtot iepirkumu sistēmu, lai ne tikai atvieglotu šo procesu, bet arī samazinātu nekvalitatīvus iepirkumus. Mulsumu gan rada noslēpumainība, kas izveidojusies ap šo jomu un joprojām jūtama, runājot ar tajā iesaistītajiem.

Manas vecmammas Sibīrijas stāsts © DIENA

Vecmamm, es rakstīšu par tevi, es izstāstīšu tavu stāstu, saku skaļi viņas istabā, un man liekas, ka viņa dzird un dod atļauju. Tagad viņas mājā dzīvo tikai kaķis un uz palodzēm vairs nav daudzo tomātu stādu, bet nav arī tukšuma sajūtas – te vienmēr būs mīļa un silta aura.

Spēļu rekrutēšana un propaganda © DIENA (4)

Spēlējot videospēles, jau 2012. gadā katru nedēļu pasaulē tika pavadīti trīs miljardi stundu, un, ņemot vērā tehnoloģiju izplatību, var pieņemt, ka 2018. gadā šis skaitlis būs jau krietni lielāks. Tāpēc nav brīnums, ka par nozari ieinteresējušies gan pētnieki un dažādas kompānijas, gan arī reklāmdevēji, reliģiskās un teroristiskās grupas un pat valstu propagandas dienesti.

Izredzētā Baltija © DIENA (7)

Gan pirms divdesmit pieciem gadiem, kad Baltijā ilgstošā vizītē atradās pāvests Svētais Jānis Pāvils II, gan šogad rudenī, kad reģionā viesosies pāvests Francisks, ģeopolitiskā situācija ir sarežģīta, un abos gadījumos vizītei ir dziļi simboliska nozīme.

Klimata biznesa pārmaiņas © DIENA (2)

Kāpēc arvien vairāk lielo uzņēmumu pāriet uz videi draudzīgāku politiku? Un vai sagaidīsim, ka parastajās istabas spuldzītēs mums kādreiz spīdēs "saules gaisma"? SestDiena pēta, kā zaļā domāšana ienāk biznesa vidē un cik izdevīga uzņēmējiem tā ir.

FOTO: Nams ar vēsturi © DIENA (11)

Vasaras rezidence, kas Emīlijai Benjamiņai tika celta 1938. gadā, ir gan iespaidīgs modernisma arhitektūras un Art Deco interjera paraugs, gan liecība par Latvijas pirmās brīvvalsts leģendārās preses magnātes kādreizējo bagātību, dzīves vērienu un gaumi. Garš un raibs izvērsies nama liktenis, kura mantinieki tagad to vēlētos nodot valsts gādībā.

"Klētiņu" un "kuģu" mājas © DIENA (8)

Kāpēc gan apslāpēt kaislību pēc mājas kāpās? Nesen uzvirmojušais skandāls par mājas-kuģa celtniecību Pāvilostā liek ne tikai meklēt risinājumus, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos, bet arī atcerēties reizes, kad piekraste jau apbūvēta iepriekš un tam pievērsta plaša sabiedrības uzmanība. Kas noticis ar tolaik skandalozajām būvēm, un vai izdevies panākt to nojaukšanu?

Sliktā erotika © DIENA (2)

Pirms dažiem gadiem pasaulē strauji izplatījās ne tikai Ebolas vīruss, bet arī E. L. Džeimsas erotiskais romāns Greja piecdesmit nokrāsas, kas ir pamatā arī filmai ar tādu pašu nosaukumu. Šis nebija tas gadījums, kad sarkanvīna skurbināti inteliģences pārstāvji deklarēja, ka grāmata bijusi labāka par filmu (recenzija, kas der visos gadījumos, izņemot, ja runa ir par Jackass filmām). Šoreiz abi darbi tika noniecināti, un filma izpelnījusies ne vienu vien Zelta avenes balvu, kas tiek pasniegta sliktākajām filmām un draņķīgākajiem aktieriem. It kā nevienam neesot paticis, bet gada laikā autore ar savu darbu nopelnīja 95 miljonus dolāru.

Olimpisko apļu otra puse © DIENA

Brokastīs, pusdienās un vakariņās – kāposti, citi apģērba izmēri un tradīcijas, dzīvošana kopmītnēs kā pludmalē un grūtības, kurām nekad iepriekš īsti nevar sagatavoties, vienlaikus ar neatkārtojamām emocijām, pacilājošiem mirkļiem, cilvēkiem un pieredzi, kas citādi nebūtu iespējama. Tas viss – Latvijas brīvprātīgā Olimpisko spēļu dienasgrāmatā no Phjončhanas.

Programmētāji brunčos © DIENA (3)

"Es esmu programmētāja un, ziniet, sevi uzskatu par sasodīti radošu personu," saka Alina Karpeļceva (27). Viņa kopā ar domubiedriem radījusi apvienību Riga TechGirls, lai kopīgiem spēkiem noraustu aizspriedumu putekļus no informācijas tehnoloģiju nozares un beidzot piesaistītu tai arī sievietes, kas patlaban tajā darbojas krietnā mazākumā

SestDienas karikatūra: E-veselība © DIENA

Ieilgušās nedienas ar e-veselības sistēmu, problēmas izglītībā, Maira Brieža pirmscīņas emocijas, citvalstu līderu izdarības, mūsdienu sabiedrības domāšana un cīņas. Žurnāls SestDiena sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedru šonedēļ savu redzējumu par aktuālo Latvijā un pasaulē piedāvāja paust arī jaunajiem māksliniekiem.

Daba, cilvēki, kustība – visus šos trīs aktīvai dzīvei tik nepieciešamos elementus apvieno viens vārds "pārgājiens". Tādu mikstūru veselības uzlabošanai katrs sev var izrakstīt pats. Un, kā liecina nu jau pieredzējušu kājāmgājēju izdzīvotais, tas var nozīmēt ne tikai īpašu noskaņu un atklājumus dabā, bet arī necerētas tikšanās un visu sajūtu gammu no aukstuma un pārpūles drebuļiem līdz nevaldāmiem smiekliem un nenodzēšamam smaidam.

Latviešu karikatūras klasiķis Imants Melgailis, labdabīgākais no Dadža zīmētāju plejādes, 26. janvārī svin 95 gadu jubileju un domā par sievieti.

Lai Latvijā izgudrotu nākamo "mildronātu", cilvēku izglītošanā jāiesaistās arī uzņēmumiem un jāmaina domāšana sabiedrībā, ir pārliecināta RISEBA zinātņu prorektore, profesore Tatjana Vasiļjeva. Viņasprāt, patlaban zinātniskos grādus pie mums pietiekami nenovērtē, bet tas nav tālredzīgi un neveicina valsts attīstību.

Hokeja līdzjutēju uzmanība Latvijā nu jau kādu laiku, šķiet, vairāk pievērsta ne tik daudz KHL Rīgas kluba Dinamo spēlēm, cik kluba vadības un paša zināmākā līdzjutēja – komandas fanu kluba ilggadējā neoficiālā talismana Jurčika Raganas – konfliktam. Komandu labu laiku vajā neveiksmju sērija, un tā vadība aizliegusi Jurčikam jeb Jurim Pētersonam ierasties uz spēlēm raganas maskā, šajās neveiksmēs vainojot viņu. Savukārt līdzjutēji vāc parakstus, pieprasot Jurčika Raganas atgriešanos.

Lai gan būt šokā par teritoriju zaudēšanu jūrai nav pamata, jo tas ir process, kas vienmēr noticis, un šobrīd erozija nebūt nav pati lielākā, vienlaikus pētnieki atzīst – vairākās vietās Latvijā būtu jādomā par aizsargbūvju veidošanu un krastu stiprināšanu. Visvairāk apdraudētās vietas ir Rīgas līča piekrastē, kur apbūve bijusi neapdomīgāka.

Emocijzīmes mūsdienās kļuvušas par teju neatņemamu sarakstes daļu visdažādākajos saziņas rīkos un viedierīcēs. Turklāt tās mainās ik gadu. Austrālietis Džeremijs Bērdžs izveidojis īpašu virtuālo enciklopēdiju, kurā tās piefiksē un ļauj atcerēties arī mums.

Šodien

Tēma