Atbalstīt "starptautiskas sankcijas" pret tiem, kas ir atbildīgi par saūdarābu žurnālista slepkavību, gatavību paudusi Francija. Francijas valdības pārstāvis sakariem ar presi Benžamēns Grivo norādījis, ka Francija noteikts sankcijas, ja Turcijas vai Saūda Arābijas izmeklēšanā tiks konstatēts, ka atbildīga ir Rijāda, un šos rezultātus apstiprinās Francijas izlūkdienests.
Pēc Brokas domām, ES ir slavena ar cilvēktiesību aizsardzības regulām un uzstādījumiem, un no ES ir sagaidāma lielāka reakcija, salīdzinot ar ASV. Praktiska darbība no ES puses varētu notikt, bet uz ASV darbībām vēl ir jāskatās. Būtiski arī uzsvērt, ka izmeklēšana vēl turpinās, kas prasīs vēl vairākus mēnešus. Nākamie ES un ASV lēmumi būs atkarīgi no tā, kas tiks noteikts par vainīgu," teica eksperte.
ES prezidējošā valsts Austrija aicinājusi visas dalībvalstis apturēt ieroču piegādes Saūda Arābijai sakarā ar žurnālista slepkavību. Tomēr ne visas valstis ir gatavas šādam solim. Spānijas premjerministrs Pedro Sančess šonedēļ paziņoja, ka nepaturēs ieroču piegādes Saūda Arābijai, jo viņam ir jāaizsargā valsts intereses.
Komentējot to, vai ES dalībvalstis varētu atsaukties Austrijas aicinājumam, pārtraucot ieroču piegādes Saūda Arābijai, LĀI pētniece uzsvēra, ka par ieroču piegāžu apturēšanu Saūda Arābijai paziņojusi, piemēram, Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja un Vācijas kanclere Angela Merkele. "Cits jautājums, cik daudz laika nepieciešams, lai praktiski šādas darbības realizētu, proti, atceltu vai iesaldētu esošos darījumus. Tas prasa laiku, jo viena lieta ir paziņojums, bet tas prasa reālu īstenošanu," piebilda Broka.
Savukārt ASV un Saūda Arābijas attiecības saista ne tikai cieša militārā sadarbība, bet arī intereses saistībā ar Irānu. "Saūda Arābija ir ļoti ciešs sabiedrotais ASV saistībā ar Irānu, proti, Saūda Arābija nav ieinteresēta Irānas spēka vairošanā, savukārt ASV ir savas intereses attiecībā uz Irānu. Irānas jautājumā abas valstis nevar viena bez otras. Savukārt otrs elements ir ASV militārās tehnikas tirdzniecība ar Saūda Arābiju. Šī valsts jau 70 gadus ir lielākā sabiedrotā ASV Tuvajos Austrumos," teica eksperte.
Viņa arī norādīja, ka valstis kopā sadarbojas un cīnās pret "Islāma valsti" un nemierniekiem, un ir skaidrs, ka miljardus vērtie militārie darījumi noteikti ir tas, ko ne ASV, nedz Saūda Arābija nevēlas zaudēt.
Taujāta, vai pastāv iespēja, ka ASV stingri vērsīsies pret Saūda Arābiju saistībā ar Hašogi nāvi, LĀI pētniece skaidroja, ka tuvojas vidustermiņa vēlēšanas ASV, un jau šobrīd 40% republikāņu izsaka neuzticību ASV prezidentam Donaldam Trampam Hašogi jautājumā, kas ir viens no aspektiem, kas mudina Trampu domāt par kādu sankciju ieviešanu, pieļāva eksperte.
"Ja potenciālās sankcijas tiešā veidā neskars valdošo ģimeni Saūda Arābijā, tad tās praktiski būs bezvērtīgas. Karaliskā ģimene ļoti labi spēj dzīvot bez sabiedrības atbalsta, tādēļ sankcijām jābūt ļoti labi pārdomātām," teica Broka, piebilstot, ka Tramps šobrīd varu un lēmumu pieņemšanas procesu šajā jautājumā pārsvarā nodevis Kongresam, kas liecinot par to, ka vidustermiņa vēlēšanu laikā mēģina sevi maksimāli izolēt no kādu būtisku lēmumu pieņemšanas.
Jau vēstīts, ka Saūda Arābijas prokuratūra ceturtdien atzina, ka par Hašogi slepkavību Saūda Arābijas konsulātā Stambulā aizdomās turētie rīkojušies ar iepriekšēju nodomu.
ASV dzīvojušais laikraksta The Washington Post līdzstrādnieks un Rijādas kritiķis Hašogi pazuda pēc ieiešanas Saūda Arābijas konsulātā Stambulā 2.oktobrī. Turcijas varasiestādes paziņojušas, ka viņš konsulātā nogalināts iepriekš izplānotā slepkavībā.
Saūda Arābija sākotnēji noliedza, ka tai būtu jebkas zināms par to, kas noticis ar Hašogi, tomēr Rijāda paziņoja, ka 59 gadus vecais žurnālists konsulātā Stambulā zaudējis dzīvību "dūru cīņā".
Saūda Arābijas ārlietu ministrs vēlāk Hašogi nāvi raksturoja kā "slepkavību", kas pastrādāta "nesankcionētas operācijas" gaitā.
Jānis
Ārpolitikasskripalizācija
zvirbulēns