"Baltkrievijas Valsts drošības komitejas virsniekiem ir dots uzdevums izgudrot shēmas, kā režīmam gūt ieņēmumus, un viņi to dara no rīta līdz vakaram. Katru dienu mūsu institūcijas atklāj jaunu shēmu sankciju apiešanai," Skuodis otrdien teica žurnālistiem Viļņā.
Viņš atzina, ka tādās shēmās ir iesaistītas gan ārvalstu, gan lietuviešu kompānijas.
"Es pieļauju, ka tādu shēmu ir vēl vairāk, jo tās tiek radītas ik dienu," uzsvēra ministrs.
Skuodis informēja, ka pirms Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, kuram sekoja plašas starptautiskās sankcijas, dzelzceļa kravu plūsma no Baltkrievijas bija ap 17 miljoniem tonnu gadā. Pērn tā nesasniedza četrus miljonus tonnu.
Lietuvas satiksmes ministrs apliecināja, ka apiet sankcijas mēģina gan minerālmēslojuma, gan kokmateriālu sektorā.
Lietuvas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Siena" pirmdien ziņoja, ka ES sankcijām pakļautā Baltkrievijas minerālmēslojuma plūsma caur Lietuvu nav pilnībā apstājusies.
"Siena" kopā ar partneriem atklājusi sankciju apiešanai izmantotu shēmu.
Karbamīds no Baltkrievijā vienīgā ražotāja "Grodno Azot" Grodņā joprojām tiek vests uz Klaipēdā bāzēto termināli "Biriu kroviniu terminalas" (BKT), kas daļēji pieder Baltkrievijas valsts minerālmēslojuma ražotājam "Belarusjkaļij". Pašlaik ES sankcijas ir noteiktas gan "Grodno Azot", gan "Belarusjkaļij".
Žurnālisti noskaidrojuši, ka, izmantojot nepilnības sankcijās, karbamīds, kurš nav ES sankciju sarakstos, ar kravas automašīnām un vilcieniem tiek ievests Lietuvā. Oficiālajos kravu pavaddokumentos kā piegādātājs ir norādītas citas Baltkrievijas kompānijas, pret kurām sankcijas nav noteiktas.
Pagājušajā nedēļā gan Lietuvas valsts dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai", gan Satiksmes ministrija lūdza prokuratūru noskaidrot BKT teritorijā atrastā karbamīda izcelsmi.