"Es domāju, ka Eiropai ir nepieciešams tikt galā ar migrāciju, jo tas iededzināja liesmu," viņa sacīja. "Es apbrīnoju ļoti dāsno un līdzjūtīgo līderu pieeju, sevišķi Angelas Merkeles pieeju, bet es domāju, ka ir godīgi teikt - Eiropa savu ir paveikusi, tagad jāsūta skaidra ziņa, ka "mēs nespējam nodrošināt ilgstošu patvērumu un atbalstu"."
The Guardian žurnālisti min, ka šie Klintones paziņojumi, visticamāk, izsauks pretrunīgu reakciju Eiropā, kuras līderi nespēj vienoties par imigrācijas politiku kopš 2015. gada. Medijs atgādina, ka Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis ir atteikušās pieņemt imigrantus, kuri ieceļojuši citās Eiropas valstīs.
Klintone norāda, ka arī Lielbritānijas lēmums pamest Eiropas Savienību lielā mērā bija saistīts tieši ar imigrācijas jautājumiem. Viņa Brexit sauc par "lielāko ekonomisko pāridarījumu sev pašiem pēdējo laiku vēsturē".
Arī bijušais Itālijas premjers Mateo Renci un britu ekspremjers Tonijs Blērs izdevumam atzinuši, ka viņu politika lielā mērā zaudēja labējiem populistiem imigrācijas jautājuma dēļ. Visi trīs politiķi norāda, ka labējie spēki sekmīgi izmantoja krīzes diskursu un "sabiezināja krāsas", radot sabiedrības bažas par nākotni.
"Visa amerikāņu sistēma tika veidota, lai izslēgtu spēcīga karaļa vai cita līdera draudus, bet varbūt cilvēki ir no tā noguruši. Viņi negrib tik daudz atbildības un brīvības. Viņi grib, lai viņiem saka, ko darīt, kur iet un kā dzīvot... un tikai vienu realitātes versiju," sacīja 2016. gada vēlēšanās zaudējusī kandidāte.
Pareizaisvirsraksts
EK plānprātība
NoASV