"Mums ir zināms, ka FSB dots uzdevums viņu [Prigožinu] nogalināt. Vai viņiem tas izdosies? Mēs redzēsim ar laiku. Jebkurā gadījumā visi šādi iespējamie atentāta mēģinājumi nebūs ātri. Būs nepieciešams zināms laiks, lai viņiem būtu atbilstošas pieejas un lai viņi nonāktu līdz stadijai, kad būs gatavi vērienīgai operācijai. Taču vēlreiz vēlos uzsvērt, ka tas ir liels atklāts jautājums. Vai viņiem izdosies to izpildīt? Vai viņi uzdrošināsies izpildīt šo pasūtījumu?" intervijā žurnālam "The War Zone" sacīja Budanovs.
Pēc viņa domām, ja Prigožins būtu īstenojis savu sākotnējo sacelšanās plānu, Krievija jau būtu sadalīta vismaz divās daļās.
"Jo, ja Prigožins tajā dienā būtu iegājis Kremlī, viņš būtu parādījis sabiedrībai, ka Kremlis ir tukšs. Tur nav ministru. Tur nav īstu augsta ranga amatpersonu. Viņi visi ir aizbēguši, un viņš būtu parādījis, ka Krievijā šobrīd nav varas," sacīja Budanovs. "Bet, no otras puses, dažas amatpersonas no Sanktpēterburgas vai no citurienes sāktu apgalvot, ka viņi ir leģitīmā vara, kas radītu situāciju, ka valstī ir divas varas, kas nekavējoties nozīmētu sadalīšanos. Bet, ņemot vērā, ka viņiem ir izdevies panākt vienošanos, ko viņi izdarīja, tas ieguva zināmu laiku Krievijas vadībai, Krievijas iestādēm. Tomēr Prigožina rīcība ļoti iedragāja viņu kā visu kontrolējoša varas pīlāra pozīciju, un tā nekad vairs nebūs tāda pati kā agrāk."
23.jūnijā Prigožins paziņoja par došanos uz Maskavu, lai gāztu Krievijas militāro vadību. Vagneriešu kolonna sasniedza Krievijas Ļipeckas apgabalu, kas atrodas 420 kilometru attālumā no Maskavas. Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko uzstājoties kā vidutājam, tika panākta vienošanos par sacelšanās beigām. Prigožins piekrita doties uz Baltkrieviju un vagneriešiem tika piedāvāta iespēja pievienoties Krievijas armijai vai arī doties uz Baltkrieviju.