Politiķe atzina, ka pašlaik nevar cerēt, ka ANO Drošības padome atbalstīs tribunāla pret Krieviju izveidi, jo Krievija ir šīs padomes pastāvīgā dalībvalsts ar veto tiesībām.
Kalnietes skatījumā, tā vietā jāvirzās uz balsojumu ANO Ģenerālajā asamblejā un jāvāc diplomātiskais atbalsts, lai tur panāktu pozitīvu balsojumu.
Deputāte atzina, ka paralēli Krievija no savas puses mēģina vākt atbalstu savai pozīcijai. Kalniete vērtēja, ka valstis labi redz kara noziegumus, kurus Krievija pastrādā Ukrainā, un sliktākajā gadījumā drīzāk paliek neitrālas, nevis pieslejas Krievijas pozīcijai.
Kā ziņots, EP deputāti 19.janvārī pieņēma rezolūciju, kurā prasa Krievijas politisko un militāro vadību saukt pie atbildības par agresijas noziegumiem pret Ukrainu. EP norāda, ka Krievijas spēku pastrādātās zvērības Bučā, Irpinā un daudzās citās Ukrainas pilsētās liecina par Krievijas brutalitāti un uzsver, cik svarīga ir koordinēta starptautiska rīcība, lai vainīgos sauktu pie atbildības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
EP deputāti prasa Eiropas Savienībai (ES) ciešā sadarbībā ar Ukrainu un starptautisko sabiedrību mudināt veidot īpašu starptautisku tribunālu, lai sauktu pie atbildības Krievijas politisko un militāro vadību un tās sabiedrotos.
EP deputāti apgalvo, ka tribunāla izveide aizpildītu vakuumu starptautiskajā krimināltiesiskumā un palīdzētu Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšanai, jo patlaban tai nav jurisdikcijas attiecībā uz agresijas noziegumiem pret Ukrainu.
EP deputāti uzsver, ka precīzs īpašā tribunāla sastāvs un darbības metodes vēl jānosaka, tomēr tam ir jābūt jurisdikcijai izmeklēt ne tikai Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Krievijas politiskās un militārās vadības, bet arī Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko un viņam pietuvināto personu darbību Baltkrievijā.