Pētnieks arī pieļāva, ka jautājums par Eiropas Savienības-ASV brīvās tirdzniecības līgumu joprojām netiks veiksmīgi risināts.
Viņš skaidroja, ka sevi par uzvarētājiem šajās vēlēšanās var uzskatīt gan republikāņi, gan demokrāti, jo ASV starpvēlēšanās demokrātiem izdevies atgūt kontroli pār Pārstāvju palātu, taču republikāņi saglabājuši kontroli pār Senātu.
"Republikāņi var paziņot, ka ASV prezidenta Donalda Trampa dienaskārtība tiek atbalstīta, savukārt demokrāti var teikt, ka viņu pārliecība par to, ka Tramps ir absolūts ļaunums, arī ir nostrādājusi," piebilda eksperts.
Tomēr demokrātu cerības par to, ka viņi spēs pārņemt visu Kongresu, nav attaisnojušās, teica Hiršs, to skaidrojot ar dažādiem iemesliem. "Viens no iemesliem ir tāds, ka republikāņi visu notiekošo mēģina parādīt sev par labu, piemēram, Tramps nemitīgi runā par ASV tuvojošos migrantu kolonnu, cenšoties radīt ārējo ienaidnieku. Tāpat kā piemēru var minēt republikāņu pārmetumus demokrātiem par sazvērestību saistībā ar Augstākās tiesas tiesnesi Bretu Kaveno," sacīja Hiršs.
Savukārt attiecībā uz ASV iekšpolitiku, demokrātu panākumi vēlēšanās tiem ļaus likt šķēršļus Trampa un republikāņu dienaskārtībā, pieļāva eksperts.
"Trampa dienaskārtība vairs nevarēs tikt īstenota tik vienkārši, kā tas bija iepriekš. Tāpat ļoti iespējams, ka demokrāti mēģinās sākt impīčmentu un aktualizēt izmeklēšanas pret Trampu vai viņa vēlēšanu kampaņu. Tam nebūs milzīgs rezultāts, bet demokrāti mēģinās visādos veidos diskreditēt Trampu un republikāņus," prognozēja pētnieks, piebilstot, ka prezidenta impīčments neizskatās reāli īstenojams, tomēr tas būšot dienaskārtībā, "lai medijiem būtu par ko ziņot".
Jau vēstīts, ka ASV starpvēlēšanās demokrātiem izdevies atgūt kontroli pār Pārstāvju palātu, taču republikāņi saglabājuši kontroli pār Senātu, prognozē raidorganizācijas Fox, ABC un NBC, balstoties uz daļējiem vēlēšanu rezultātiem.
ASV prezidenta Donalda Trampa pārstāvētie republikāņi līdz šim kontrolēja abas Kongresa palātas.
bet
Pipars
caro