Viņa skaidroja, ka Pelosi vizītei Taivānā ir divi iemesli - gan iekšpolitiskais, gan ārpolitiskais. Iekšpolitiskais ir saistīts ar vidustermiņa vēlēšanām un tā bija iespēja ne tikai padarīt sevi redzamāku, bet arī iestāties par vērtībām.
Bērziņa-Čerenkova uzsvēra, ka Pelosi vienmēr ir bijusi vērtību politiķe, ko parādīja viņas demonstrētā nepatika pret bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu. Tāpat ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkere iestājās pret iebrukumu Irākā.
"Viņa vienmēr ir paudusi savu nostāju. Iespējams, ka, esot reģionā, viņai šķita būtiski parādīt, ka ASV solījums nepamest Taivānu nelaimē ir spēkā. Tas ir par vienu soli tālāk, nekā tradicionālā ASV stratēģiskās neskaidrības politika," sacīja LĀI Āzijas programmas vadītāja.
Savukārt Ķīna jau iepriekš ir paudusi, ka saistībā ar laika garu Taivānas atgriešanās dzimtenē jeb apvienošanās ar Ķīnu ir neizbēgama. Bērziņa-Čerenkova skaidroja, ka, izmantojot šādu formulējumu, Ķīna nesaka, ka tā okupēs vai iebruks Taivānā. Ķīna uzsver, ka tā ir teju neizbēgamība.
"Ķīnas ieskatā, ASV politika attiecībā uz Taivānu, ir pretrunā ar vienas Ķīnas principu. Ķīna to interpretē arī kā "status quo" maiņu, tomēr ASV uzsver, ka tā negrib mainīt "status quo", bet gan panākt to, lai Ķīna neuzbrūk," teica LĀI Āzijas programmas vadītāja.
Runājot par to, kāda būs Pelosi vizītes ietekme un vai ir pamats bažīties, ka Ķīna sāks karu pret Taivānu, Bērziņa-Čerenkova uzsvēra, ka tas ir sarežģīts jautājums, jo nav skaidrs, kādas Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina kalkulācijas uzvarēs, tomēr eksperti uzskata, ka iebrukums Taivānā nebūtu attaisnots.
Tāpat, pēc ekspertes paustā, iebrukums varētu sagādāt milzīgas problēmas pašai Ķīnai, ņemot vērā tos ekonomiskos izaicinājumus, kas tajā valda. Jāņem vērā arī Rietumu vienotība Ukrainas jautājumā. Tas viss rada priekšstatu, ka svara kausiem vajadzētu nosvērties tajā virzienā, kas tomēr neparedz militāru iebrukumu Taivānā.
"Jāatceras arī Ķīnas formulējums, ka vēsture agri vai vēlu novedīs pie tā, ka Taivāna atgriezīsies Ķīnas sastāvā, lai gan tā nekad nav bijusi daļa no Ķīnas Tautas Republikas. Mēs zinām, ka autoritārās valstīs svara kausi vienmēr nosveras pret iebrukumu, tomēr 24.februāris liecina, ka līderi mēdz pieņemt lēmumus, kuri šai loģikai nepakļaujas," akcentēja Bērziņa-Čerenkova.
Tāpēc, pēc LĀI Āzijas programmas vadītājas paustā, nevar skaidri pateikt būs vai nebūs iebrukums. Patlaban vairākos reģionos jūras ūdeņos ap Taivānu Ķīna rīko militāros manevrus, kas paredzētas, lai iebiedētu un atturētu, kā arī, lai parādītu Ķīnas militāro spēku un tās spējas šādu iebrukumu veikt.
"ASV runā par to, ka tai ir plāni un tā ar iespējamo iebrukumu rēķinās. Es nedomāju, ka tas notiks šo mācību laikā. Manuprāt, Ķīna izmantos dažādus instrumentus. Iespējams, tad, kad visi pārējie hibrīdinstrumenti būs izmantoti, Ķīna liks lietā arī militāru spēku. Negribētu ticēt, ka tas notiks tagad, tomēr iebrukuma risks pastāv vienmēr," norādīja Bērziņa-Čerenkova.
LETA jau rakstīja, ka ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkere Pelosi trešdien noslēgusi vizīti Taivānā.
Šī vizīte izraisījusi milzīgu Pekinas sašutumu.
Televīzijas tiešraidē bija redzams, kā Taibei Sunšaņas lidostā Pelosi atvadās no pavadītājiem un iekāpj ASV bruņoto spēku lidmašīnā, kas pēc tam paceļas gaisā.
Jau ziņots, ka Pelosi ar Kongresa delegāciju ieradās vizītē Taivānā otrdienas vakarā.
Tūlīt pēc Pelosi ierašanās Taivānā uz Ķinas Ārlietu ministriju tika izsaukts ASV vēstnieks, kuram tika izteikts protests. Savukārt Ķīnas bruņotie spēki sāka militārās mācības ap Taivānu, kuru laikā paredzēta tālas darbības kaujas munīcijas izšaušana Taivānas šaurumā.
Pelosi ir augstākā ASV amatpersona, kas ieradusies Taivānā 25 gadu laikā.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas uzskata Taivānu par savas teritorijas daļu.
Demokrātiskā Taivāna dzīvo pastāvīgu Ķīnas iebrukuma draudu apstākļos.