Viņš norādīja, ka EK 2019.gada ziņojumā par Latviju uzsvērts, ka pēdējo gadu izaugsme Latvijā ir bijusi salīdzinoši strauja un Latvija ir to valstu vidū, kas visstraujāk tuvojas ES vidējam līmenim. Tajā pašā laikā, samazinoties darbaspēka pieejamībai un turpinoties straujai izaugsmei, darba tirgus ir uzkarsis un algu pieaugums būtiski pārsniedz produktivitātes pieaugumu.
"Lai arī pagaidām nav pazīmju, ka Latvijas pozīcijas eksporta tirgos būtu būtiski cietušas, esošo tendenču turpināšanās var izraisīt situāciju, ka Latvijas eksporta preces un pakalpojumi sāk zaudēt konkurētspēju ārējos tirgos," uzsvēra Dombrovskis.
EK viceprezidents arī skaidroja, ka šī gada ziņojumā īpaša uzmanība tika pievērsta Latvijas izaugsmei nepieciešamo investīciju identificēšanas. Ziņojuma secinājumi kalpos par pamatu turpmākām Latvijas sarunām par nākamā ES daudzgadu budžeta kohēzijas politikas prioritātēm, norādīja Dombrovskis.
EK uzskata, ka Latvijas galvenais ilgtermiņa mērķis joprojām ir tuvināšanās turīgo ES valstu dzīves līmenim. Trīs galvenie investīciju virzieni šī mērķa sasniegšanai ir inovācijas, cilvēkkapitāls un reģionālā attīstība. Ziņojumā tiek apskatītas arī galvenās jomas, kurās Latvijai nepieciešams turpināt strukturālās reformas.
Iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ ir jātiecas izmantot visu pieejamā darbaspēka potenciālu, kas nozīmē, ka nepieciešams uzlabot iedzīvotāju prasmes un veselību, ka arī jāveicina darba vietu radīšana reģionos un darbaspēka mobilitāte valsts ietvaros.
Savukārt neraugoties uz nesen īstenoto nodokļu reformu, saglabājas salīdzinoši augsts nodokļu slogs mazo algu saņēmējiem. Ienākumu nevienlīdzība saglabājas augstā līmenī, kas Latvijai ir steidzami jārisina, uzsvēra Dombrovskis.
EK vērtējumā Latvijas progress 2018.gada rekomendāciju izpildē ir bijis ierobežots. Tas galvenokārt saistāms ar nodokļu reformas rezultātā ierobežoto fiskālo telpu, kuras dēļ būtiskus pasākumus 2019.gada budžetā nebija iespējams finansēt.
Ziņojumā norādīts, ka Latvija ir viena no valstīm, kuras ekonomika tuvojas ES vidējam līmenim visātrāk, taču tai joprojām jārisina iedzīvotāju skaita samazināšanās problēma un jāpanāk, lai ekonomiskā izaugsme dod labumu visai sabiedrībai. Pēdējos gados Latvijas ekonomikas un darba tirgus rādītāji ir bijuši stabili un arī valdības aizņēmumi kopumā turpinājuši būt stabili.
Tomēr izaugsme nav bijusi pilnībā iekļaujoša - nevienlīdzības līmenis joprojām ir augsts, un izaugsme attālos reģionos atpaliek no Pierīgas. Latvijas galvenais uzdevums nākamajās desmitgadēs ir nodrošināt, lai tās ekonomika turpina tuvoties ES vidējam līmenim un vienlaikus tiek risināts iedzīvotāju skaita samazināšanās jautājums. Tāpēc būs vajadzīgi ieguldījumi inovācijā, reģionālajā attīstībā un cilvēkkapitālā ar mērķi uzlabot Latvijas sociālo, veselības un publiskās pārvaldības politiku, secināts ziņojumā.
Tieslietās sasniegts vislabākais progress, jo pieņemts trauksmes celšanas likums, kā arī ir uzsākta virkne kriminālprocesu skaļās korupcijas lietās. Tomēr nākošajā periodā tiks sekots līdzi tam, kā un vai šīs korupcijas lietas ir noslēgušās.
Daļējs progress vērojams vairākās jomās. Budžeta jomā tikusi stiprināta nodokļu iekasēšana, un paredzēti līdzekļi strukturālām reformām, savukārt nodarbinātībā ir atbalstīta Latvijas izglītības un prasmju stratēģijas izstrāde, bet profesionālās izglītības jomā ir uzlabota profesionālās izglītības atbilstība darba tirgum. Tomēr skolēnu īpatsvars profesionālajā izglītībā un viņu nodarbinātībā ir zem ES vidējiem rādītājiem.
Tikmēr veselības aprūpē ir vērojamas nepietiekamas reformas, bet ir palielināts budžets. Vienlaikus ieguldījumi, kas nozarē tiek veikti, nav pietiekami, lai uzlabotu veselības kvalitāti un efektivitāti.
Minimāls progress pērn bijis nodokļu jomā, proti, nav samazināti nodokļi zemu ienākumu saņēmējiem un nekustamā īpašumu nodokli rēķina pēc novecojušām īpašumu vērtībām. EK norāda, ka nodokļu slogs būtu jāpārceļ no darbaspēka uz kapitāla nekustamo īpašumu.
Arī sociālajā politikā bijis vērojams minimāls progress, lai gan ir sperti soļi senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai un palielināts pabalsts ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem. Vienlaikus ir liels nabadzības risks senioru vidū, kas krasi atšķiras no ES vidējā un minimālo ienākumu atbalsta sistēma nav ieviesta.
Tikmēr valsts pārvaldes jomā minimāls progress bijis tādēļ, ka par spīti atbalsta funkciju centralizācijai tiek radītas jaunas funkcijas un reformas neskar pašvaldības un valsts uzņēmumu pārvaldību.
EK arī norādījusi uz prioritāriem investīciju sektoriem Latviju, kuru vidū ir investīcijas, cilvēkkapitāls un reģionālā attīstība. Latvijas progress rekomendāciju ieviešanā vērtēts arī saistībā ar pieciem EK noteiktajiem virzieniem - Gudra Eiropa, Zaļa Eiropa, Savienota Eiropa, Sociāla Eiropa un Eiropa tuvāk pilsoņiem.
Vērtējot progresu Gudras Eiropas jomā, Latvijai pietrūkst, piemēram, inovatīvu firmu un digitalizācijas jeb atvērto datu. Tāpat mazos un vidējos uzņēmumos pietrūkst IT izmantošanas prakses. Savukārt Zaļās Eiropas jomā runa ir par energoefektivitāti, kur Latvijai vērojams labs progress, tomēr vēl ir daudz darba un jādomā arī par atbalstu atjaunojamajai enerģijai.
Savienotās Eiropas jomā aktuāla ir dzelzceļa un ceļu tīkla jautājumu risināšana, pilsētvides risinājumi satiksmē un digitālā savienojamība, kā arī elektrības sinhronizācijas pabeigšana. Sociālas Eiropas jomā darbs jāiegulda sektorālā un reģionālajā mobilitātē, remigrācijas veicināšanā, bet Eiropa tuvāk pilsoņiem jomā jādomā par to, kā attīstīt teritorijas biznesa vides attīstībai un kvalitatīvi ieviest ES fondus.
Kopš 2012.gada 84% EK rekomendāciju Latvijai atrodas ieviešanas procesā, 10% ir ieviestas pilnībā, 13% ir ievērojams progress, 15% - limitēts progress, bet 62% - redzams progress. Kopš 2012.gada ir vāji veiktas reformas sociālās politikas un apmācību jomā, tajā pašā laikā turpinās valsts pārvaldes reforma un uzlabojas korupcijas apkarošana, norāda EK.
antris
Taisnība
Margarēta