"ASV valdība ir arī stingri apņēmusies izmantot mūsu energoresursus kā aspektu plašākai līgumiskajai aliansei ar Eiropu un mūsu saistībām attiecībā uz jūsu nacionālo drošību. Mēs saprotam, ka enerģētika ir ļoti svarīga jūsu vispārējās nacionālās drošības sastāvdaļa. Tāpat kā tā ir būtiska sastāvdaļa [Krievijas prezidenta] Vladimira Putina agresijas stratēģijā," uzsvēra Pjats.
Tostarp viņš norādīja, ka ASV ir būtiski palielinājusi kopējo gāzes ieguvi un sašķidrināšanas jaudu, kas līdz 2030.gadam divkāršosies, pamatojoties uz projektiem, kuros jau ir veikti ieguldījumi. Pagājušajā gadā aptuveni 60-70% no kopējā ASV gāzes eksporta bija uz Eiropu. Tāpat būtu jācenšas mazināt Krievijas ieņēmumus no enerģijas, lai novērstu to izmantošanu militārām vajadzībām.
"Un mums ir panākumi šajā jomā. Tas notiek ar cenu griestu koalīcijas palīdzību. Tikai pagājušajā gadā, ja paskatās uz Krievijas naftas nodokļu ieņēmumiem, šie ieņēmumi ir samazinājušies par vairāk nekā 30%. Mēs sistemātiski strādājam arī pie tā, lai apturētu Krievijas nākotnes enerģētikas projektus, lai tad, kad karš Ukrainā beigsies un Ukraina būs uzvarējusi, Putins nebūtu tādā situācijā, ka viņš varētu izmantot ieņēmumus no energoresursiem, lai dažu gadu laikā atjaunotu bruņojumu un sagatavotos jaunam kara posmam," norādīja Pjats.
Viņš piebilda, ka tāpēc ASV valdība ļoti lielu uzmanību pievērš, piemēram, tam, lai ierobežotu Krievijas gāzes uzņēmuma "Novatek" iespējas attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) biznesu, jo "Novatek" vēlas gāzi, kas agrāk caur cauruļvadiem nonāca Eiropā, sūtīt uz pasaules tirgiem kā LNG.
Pjats uzsvēra, ka ASV mērķis, izmantojot cenu griestus, ir samazināt Krievijas naftas cenas un Krievijas ieņēmumus, vienlaikus nedestabilizējot pasaules enerģijas tirgu.
"Mēs nevēlamies, lai mūsu rīcības rezultātā rastos situācija, kad naftas cenas strauji pieaug, jo tad Putins saņems vairāk naudas par mazāku naftas daudzumu. Tas ir slikts iznākums," uzsvēra ASV diplomāts.
Vienlaikus Pjats atzina, ka visi pašlaik cenšas risināt divus izaicinājumus enerģētikas jomā. Viens no tiem ir saistīts ar Krievijas energoresursu padarīšanu par ieroci karā, bet otrais jautājums ir saistīts ar klimata izmaiņām un to, cik svarīgi ir paātrināt pārmaiņas enerģētikā. Tostarp ASV enerģētikā ir redzamas straujas pārmaiņas. Ir jaunas investīcijas vēja, saules, biomasas, ģeotermālajā un kodolenerģijā, kā arī daudz inovāciju.
"Jūsu enerģētika jau ir salīdzinoši zaļa un jums ir labas iespējas to padarīt vēl zaļāku. Mēs vēlamies būt jūsu partneris šajā jomā. Tāpēc mēs esam runājuši, tostarp ar Latvijas ekonomikas ministru un Klimata ministriju, par tehniskajām partnerattiecībām, kas iespējamas starp mūsu Enerģētikas departamenta laboratorijām un jūsu ekspertiem, lai noteiktu labākos tehnoloģiskos risinājumus. Taču galu galā lēmumus un pāreju noteiks ne tikai pieejamība, bet arī drošība, jo, kā jau teicu, mācība, ko visi ir guvuši pēdējos gados, ir tāda, ka paļauties uz Krieviju energoapgādes drošības jomā ir ļoti, ļoti bīstama rīcība," pauda Pjats.
Jau vēstīts, ka Pjats pagājušajā nedēļā apmeklēja Igauniju, Latviju un Trīs jūru iniciatīvas samitu Viļņā.